ĀRLAVAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA Senākās liecības par Ārlavas baznīcu atrodamas jau 1383. gadā. 1665. gadā uzcelta jauna baznīca, 1728. gadā tā pārbūvēta, 1777. gadā atzīta par sabrukušu. Tagadējo mūra ēku cēla 1793. gadā, bet pašreizējo izskatu ar gotiskā stila iezīmēm - gara stiepta vienjoma celtne, poligonāla altārdaļa, sakristeja un taisnstūrveida zvana tornis ar poligonālu jumta smaili - tā ieguva 1862./63. gada pārbūvē.
Baznīcas valdzinājums ir tās iekārtā (19. gs.). K. Šēnherta (C. Schönherr) altārglezna «Kristus apraudāšana» (1908; kopija no J. Rētermaņa (J. Rötermann) oriģināla). Baznīcas griesti - īpatnējas segmenta velves, veidotas koka konstrukcijā. Milzīgi liels metāla kroņlukturis (1893) ar greznu kaltu vijumu. Otra - mazāka, grezna misiņa lustra ar 4 eņģeļiem, kas pūš tauri, noslēgumā.
Ērģeles (1865), ievērojamā meistara Augusta Martina darbs, ir ļoti nozīmīgas Latvijas ērģeļbūves vēsturē. Tās pieder pie vecākajiem saglabātajiem meistara instrumentiem.
Ārlavas baznīca pamatoti uzskatāma par Ziemeļkurzemes lepnumu, jo tā ir lielākā lauku baznīca. Ap baznīcu - kapi.
Adrese: Valdemārpils pilsēta ar lauku teritoriju, Talsu novads.
Tel.: 63291381, 29145305, 63223874, 63242749, 29284865. www.arlavasbaznica.lv
BALGALES EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA Senāk tā saukta par Pēterciema baznīcu. Kad tapusi pirmā, vairs nav zināms. Tagadējā Balgales baznīca celta 1807. gadā par firsta Karla Kristofa Līvena (Carl Christopher von Lieven) līdzekļiem un iesvētīta 1809. gadā. Stilistiski tā attiecināma uz ampīra laiku - vienjoma garenbūve ar sakristeju un kvadrātveida zvanu torni, kam piramidāla jumta smaile, un spriežot pēc lielā mākslas priekšmetu skaita, kas arī vairumā attiecināmi uz ampīra stilistiku, ir šī laika mākslas un būvlietu kolekcijas
glabātuve.
Altāris - klasisks kolonnu portiks, tā zelminī - glorija. Altārgleznu «Krustā sistais» (gobelēns; 1995) darinājusi tekstilmāksliniece Aija Baumane. Iekštelpās skatu saista arī rets lietišķās mākslas piemineklis - čuguna altāra margas, melni krāsota 7akanta arabeska ar apzeltītām rozetēm, lietas ap 1810. gadu.
Baznīcas torni grezno senu zīmju salikums, Latvijā tas ir vienīgais ar šādu ornamentu - krustu krusts un Saules krusts ar zeltītu centru. Baznīcu aptver masīvs mūra žogs.
Adrese: Balgale, Balgales pagasts, Talsu novads
Tel.: 63239494, 28810219, 29616377.
SVĒTĀ JĀŅA KRISTĪTĀJA CĪRUĻU ROMAS KATOĻU BAZNĪCA 1933. gadā tika nodibināta Cīruļu katoļu draudze. 1946. gadā (citos avotos 1947. gadā) diakona Jaškoviča vadībā uzcēla baznīcu un iesvētot to veltīja Svētā Jāņa Kristītāja godam.
Valdgales pagasta Cīruļu katoļu draudze vairs nedarbojas, baznīca 1996. gadā nojaukta.
Agrākā atrašanās vieta: Cīruļi, Valdgales pagasts, Talsu novads.
DĀRTES EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA Tagadējais Dārtes dievnams (1895 — 1896) ir neliela no laukakmeņiem celta ainavā iederīga vienkārša lauku baznīca ar askētisku interjeru.
Tā ir smagnēja vienjoma garenbūve ar poligonālu altārdaļu, galā piebūvētu sakristeju un masīvu, apjomā izvirzītu taisnstūra plāna zvana torni. Interjera iekārta saglabājusies no 19. gadsimta beigām. Altāris veidots klasiskās formās, kokā, ir vienkāršs, ar zeltītām kontūrām rotātiem pildiņiem. Altārglezna «Kristus» gleznota 19. gs. beigās. 1899. gadā darinātās ērģeles ir Jēkabpils ērģeļu būvētāja Mārtiņa Krēsliņa darbs.
Dārtes baznīcas mūrī (pa labi no ieejas) redzams akmens ar gadskaitli 1600 — hipotētisks pieņēmums, ka akmens ir no pirmās baznīcas. Ziemeļu stūrī — no sīkiem akmentiņiem veidoti ornamenti.
Adrese: Dārte, Vandzenes pagasts, Talsu novads. Tel.: 63200300, 26469878.
DUNDAGAS BAPTISTU BAZNĪCA Latvijas jaunākās vēstures redzama iezīme ir aktīva dievnamu celtniecība. Baznīcas ceļ gadsimtos reizi, tā ir īpaša misija, uz kuru Dundagā bija aicināts mācītājs Haralds Anzenavs. Baznīcas pamatakmens likts 1993. gada 1. jūlijā.
Dundagas baptistu draudze tās pastāvēšanas ilgajā mūžā 1995. gadā pirmo reizi ieguva savu baznīcu (arhitekts: Aivars Lācis).
Adrese: Pāces iela 2a, Dundaga, Dundagas novads.
Tel.: 63242018, 26434007.
DUNDAGAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA Baznīca būvēta 1766. gadā, un tās patrons ir Karls fon der Osten-Sakens (Carl von der Osten-saken). Taisnstūra vienjoma mūra baznīca ar poligonālu altārdaļu, sakristeju un augstu kvadrātveida zvanu torni ar poligonālu jumta smaili. Baznīcas remonts un pārbūve notikusi 1882., 1897., 1934. — 1936., 2004. gados.
Dievnama iekārta ir nozīmīgs monumentāli dekoratīvās mākslas piemineklis atturīgā rokoko stila interpretācijā. Gadskaitlis “1766” kungu solā norāda iekārtas darināšanas laiku. Jaņa Rozentāla 1912. gadā gleznotā altārglezna «Lieldienu rīts» labi iekļaujas 18. gadsimta 2. pusē radītajā altārī. Tradicionālais Bībeles sižets atveidots, piešķirot tēliem un ainavai konkrētas, latviskas iezīmes.
Skanīgas un interesantas ir ērģeles, kuras 1859. gadā būvējis latviešu zemnieks Ansis Dinsberģis (1817—1893). Baznīcā ir piemiņas plāksne (1935) Pirmajā pasaules karā kritušajiem draudzes dēliem. Kapsētu ietver no laukakmeņiem mūrēts, apmests un kārniņiem pārsegts žogs ar vārtu arku.
Baznīca rūpīgi glabā dārgas relikvijas: Bībeli (1689) greznos vākos ar ierakstu, to licis iesiet Karls fon der Osten-Sakens, un Kārļa Ulmaņa 1936. gadā dāvāto viesu grāmatu ar viņa ierakstu.
Adrese: Pils iela 10, Dundaga, Dundagas novads.
Tel.: 63232293, 29444395.
SV. HELĒNAS (JEĻENAS) UN KONSTANTĪNA DUNDAGAS PAREIZTICĪGO BAZNĪCA Dundagas pareizticīgo draudze dibināta ap 1900. gadu (citviet ap 1903). Baznīca celta par draudzes un Ernsta Valtera līdzekļiem, iesvētīta 1911. gada 18. decembrī. Baznīca piebūvēta skolas ēkai galā. Tā ir uz laukakmeņu pamatiem celta koka būve ar skaidu jumtu un tornīti, kas ir netipiski pareizticīgo baznīcām.
Otrā pasaules kara laikā dievkalpojumi nav notikuši, atjaunoti 1946. gadā. Pašreiz gan skola, gan baznīca nedarbojas. Draudze turpina darboties pie Kolkas un Talsu draudzēm.
Adrese: Eglīši, Šlīteres iela, Dundaga, Dundagas novads.
.JPG "Dzedru luteranu (1).JPG - 240x320 - 17.06 kb")
MĀRTIŅA DZEDRU EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA Informācija no bukleta: Arhitektu Paula Kundziņa un Teodora Rezevska projektētajai Dzedru baznīcai pamatakmeni iesvētīja 1937. gadā. Tā ir Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa laikā pēdējā celtā baznīca, un spāru svētkos Kārlis Ulmanis tai ziedoja 5000 latu.
Baznīca ir vienjoma garenbūve ar altārdaļu un zvanu torni ar poligonālu jumta smaili. Iekārta — atturīga un vienkārša. Uzmanību saista sfēriski būvētā altārdaļa. Dievkalpojumus ieskandina 1940. gadā Liepājas drāšu fabrikā liets zvans.
Baznīca glabā interesantu relikviju — Ķūļu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības karogu (1933).
Draudzes sniegtā informācija - Dzedru (Mārtiņa) evaņģēliski luteriskās baznīcas atmiņu dzirkstis:
Baznīcas pamatakmens iesvētīts 1937. gada 11. septembrī, tas notiek ar arhibīskapa - profesora T. Grīnberga svētību. Pirms tam dievkalpojumi notiek Dzedru jeb Mārtiņskolā.
Pamatakmens beidzas ar vārdiem: „ ... jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau likts, proti - Jēzus Kristus." 1. Kor.3.11
Baznīca celta pēc profesora P. Kundziņa projekta, spāru svētku reizē Valsts Prezidents K. Ulmanis ziedo Ls 5000, ziedojumu vāc arī vietējie iedzīvotāji, draudzes mācītāja P. Namgauda svētīti.
Baznīca iesvētīta 1940. gada 21. jūlijā, kad virs Latvijas jau samilzuši drūmie laikmetu griežu padebeši. Svinīgo gājienu no Mārtiņskolas uz Mārtiņa baznīcu pavada milicijas darbinieki, cilvēku acīs asaras, taču ļaudis iepriecina jaukais, vienkāršais dievnama veidols.
Griestus grezno 24 zaru kroņlukturis, tas darināts pēc arhitekta T. Rezevska projekta, kuru 2000. gadā nolaupa garnadži.
Baznīca ir vienkārša, ļoti pievilcīga un mājīga ar izcili labu akustiku. Ir ērģeles.
Baznīcas darbība izbeigta 1965.gadā, kādu laiku to izmanto kā kapliču.
Dievnamā kalpojuši mācītāji: Pauls Namgauds, Jānis Matulis, Artūrs Kaminskis, Valdis Amols un citi.
Pēc atjaunošanas pirmais dievkalpojums notiek 1988.gada Ziemsvētkos, tas ir atmodas laika sākums Ķūļciemā.
Draudze reģistrēta un atjaunota 1991. gada 27. februārī.
No 1991.-1993. gadam dievkalpojumus vada mācītāji: Arvīds Brālis, Atis Vaickovskis, un toreizējais evaņģēlists, tagad mācītājs Kārlis Žols.
No 1994.gada jūlija draudzē kalpo mācītājs Māris Ludviks, kuru 1996. gadā 26. aprīlī ievēl par Kandavas iecirkņa prāvestu.
Gadiem ejot draudzē sludinājuši evaņģēlisti: Ainārs Sūna, Valts Brakovskis, Edgars Priedītis, Mārtiņš Burke - Burkevics.
Šobrīd draudzē 27 draudzes locekļi.
Dievkalpojumi, mācītājs, ērģelniece, draudzes priekšnieks: Dievkalpojumi notiek katru otro svētdienu plkst. 11.00. Pēc dievkalpojuma cilvēkiem būs iespēja parunāties ar mācītāju personīgi.
Draudzē no 2008. gada Pļaujas svētkiem kalpo palīgmācītājs Raitis Evamois (mob. 26258688, fiksētais tel. nr. 67512646), kurš kalpo arī Mērsraga un Engures draudzēs.
Ērģeles dievkalpojumos spēlē ērģelniece Inese Muceniece (mob.26774740)
Uz lektoru kursiem šogad pieteicies Dainis Rožkalns, kurš vairākus gadus ir bijis arī pagasta vecākais.
Draudzes priekšnieks jau daudzus gadus ir Vilnis Briģis (fiksētais tel. nr.63200441, mob. 28783552), kurš uzticami kalpo Dievam un cilvēkiem, ar mīlestību rūpējoties par dievnamu - to sagatavojot katram dievkalpojumam, tie nav kupli apmeklēti, bet draudze paliek cerībā ar Dieva palīgu iesaistīt draudzes dzīvē vairāk apkārtnes cilvēku.
Interesanti vēstures fakti: Tīrot baznīcu draudzes priekšnieks torņa smailē nejauši atrod vīstokli, tas izrādās ir Ķūļu brīvprātīgās ugunsdzēsēju biedrības karogs - izšūts, grezns ar devīzi: „Viens par visiem visi par vienu!" Tā dibināta 1933. gadā, žēl, ka neatrodas neviens, kurš varētu ko vairāk pastāstīt par biedrību.
Dievnama atjaunošanā liela pateicība kolhozam „Lāčplēsis" un vēlākā draudzes priekšnieka sievai Martai Briģei. Kāda kolhoza piknika laikā viņa satiek komponistu Romualdu Jermaku, kurš pašrocīgi restaurē baznīcas ērģeles, Tautas frontes laikā pie baznīcas notiek iedzīvotāju sapulces, cilvēki piedalās dievnama tīrīšanas talkās. Marta izsaka skaļu vēlmi, lai Dievs dod, ka baznīcai uzliek jaunu sarkanu jumtu, šodien tas ir piepildījies.
Kolhozs „Lāčplēsis" baznīcai ziedo 10.000 rubļu, ko izlieto ēkas remontam. Baznīcu no ārpuses apgaismo prožektori, kas tumšajā gadalaikā dod labu iespēju dievnamu saskatīt jau no liela attāluma.
Tas kā „balts gulbis" iznirst ceļa līkumā un lej savu gaismu pāri visai apkārtnei it kā vēstot :: „ ...tā ir Pestītāja Gaisma, kurai tev ,ceļiniek, ir jāseko!"
2010. gadā Dzedru (Mārtiņa) baznīca 12. septembrī pl. 11.00 ar pateicības dievkalpojumu dievnamā svinēs savu 70. - to gadskārtu, gaidām Liepājas Diacēzes bīskapu Pāvilu Brūveri un Kandavas iecirkņa prāvestu Mārci Zeifertu, kā arī draudzes locekļus, Ķūļu vietējos iedzīvotājus, draugus un draudzes atbalstītājus.
Atmiņu raksta autore: Māra Jēkabsone - Dzedru (Mārtiņa) draudzes padomes locekle.
Adrese: Dzedri, Ķūļciema pagasts, Talsu novads.
Tel.: 63200441.
ĢIPKAS BAPTISTU BAZNĪCA — LŪGŠANU NAMS
Ir zināms, ka ap 1900. gadu Ģipkā jau bijusi baptistu draudze. Lizete Šēnere draudzei dāvinājusi koka guļbaļķu ēku, apšūta ar horizontāliem dēlīšiem, lai iekārtotu pastāvīgu lūgšanu namu. Dokumentālo liecību trūkumu dēļ, neizdevās noskaidrot plašākas un precīzākas ziņas.
Adrese: Straumes, Ģipka, Rojas pagasts, Rojas novads.
Tel.: 63267160, 63235327.
ĢIPKAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA Ar Dundagas muižas īpašnieku Osten-Sakenu (Osten-Saken) dzimtas gādību 1860. gadā tika uzcelts skaists, iespaidīgs dievnams — vienjoma garenbūve ar apsīdu, sakristeju un masīvu kvadrātplāna torni ar piramidālu noslēgumu. Bija laiks, kad laukakmens mūra baznīca kalpoja arī par navigācijas objektu kuģu atrašanās vietas noteikšanai.
1979. gadā baznīcu tīši nodedzināja, palika tikai mūri. Bija jāpaiet 18 gadiem, līdz draudze atguva spēkus un iespējas uzsākt sava dievnama atjaunošanu.
Adrese: Ģipka, Rojas pagasts, Rojas novads.
Tel.: 63267163.
IĢENES EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA .JPG "Igenes luteranu (2).JPG - 240x320 - 27.28 kb")
Iģenes baznīca ir viena no nedaudzajām Latvijas koka baznīcām, kas būvēta 18. gadsimta vidū un joprojām sekmīgi kalpo sākotnējam mērķim. Baznīcas apjoma forma, plānojums un proporcijas ir arhaiskas, kas liecina par senu koka amatniecības tradīciju saglabāšanos.
Dievnams celts 1757. gadā par Iģenes muižas īpašnieka Aleksandra fon den Brinkena (Alexander von Brincken) līdzekļiem. Vienjoma koka guļbūve apšūta ar horizontāli kārtotiem dēļiem, poligonāla apsīda, sakristeja un no apjoma izvirzīts kvadrātplāna zvana tornis ar poligonālu jumta smaili.
.JPG "Igenes luteranu (1).JPG - 320x240 - 26.10 kb")
Ēka remontēta 1877., 1932. gadā. 1996. — 2004. gadā veikts apjomīgs kapitālais remonts — nostiprināti baznīcas pamati, restaurētas sienu guļbūves konstrukcijas, uzlikts jauns dakstiņu jumts, atjaunots tornis, ielikti jauni logi, kā arī tiek restaurēts interjers. Saglabājušies vairāki vērtīgi iekārtas priekšmeti: altāris (1752) un kancele, kuri 1932. gadā ne visai veiksmīgi krāsoti. Restaurācijas gaitā, attīrot virsējā melnā krāsojuma kārtu, atsedzās gleznojumi, kas ļauj spriest, ka kancele un altāris ir vecāki par pašu baznīcu.
Savdabīgs ir durvju atslēgas apkalums (18. gs.) un koka tornī sēdošais vēja gailis (1757).
Adrese: Iģene, Vandzenes pagasts, Talsu novads.
Tel.: 26435630, 63225290, 28741842.
KALTENES EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA Kaltenē baznīca jūras krastā pastāvējusi jau no 16. gadsimta beigām, pašreizējā celtne būvēta 18. gadsimtā, pārbūvēta 1848.—1896. gadā. 1915. gadā, Pirmā pasaules kara laikā, sašauta, 1921. gadā atjaunota.
Tā ir vienjoma baznīca ar poligonālu altārdaļu, sakristeju un mazu tornīti virs ieejas. Laukakmens mūra nams ar apmetumā iespiestiem sīkakmentiņiem, sarkano
.JPG "Kaltenes luteranu (1).JPG - 320x236 - 18.79 kb")
ķieģeļu dekoratīvo apdari un rupju stūru rustu ir skaists — kā viss, kas vienkāršs un dabisks.
Baznīcas iekārta būvēta vienkāršās neogotiskās formās. Restaurētā altārglezna «Kristus un Pēteris uz jūras» ir M. Pola darbs (1886/1890, kopija no R. Rihtera oriģināla). Ērģeles būvējis ērģeļu speciālists Augusts Martins 1843. gadā, un tās sākotnēji uzstādītas Gulbenes baznīcā, bet 1934. gadā tās pārdod un pārved uz Kaltenes baznīcu. Tas ir vecākais līdz mūsu dienām saglabājies šā būvētāja instruments.
Adrese: Kaltene, Rojas pagasts, Rojas novads.
Tel.: 26201528.
KOLKAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA Tagadējai mūra baznīcai (1885—1886) pamatus un vēstījumu nākamajām paaudzēm baznīcas torņa apaļajā bumbā lika toreizējais Dundagas muižas īpašnieks Karls Ludvigs Ferdinands fon der Osten – Sakens (Carl Ludwig Ferdinand von der Osten-Sacken). 1885. gadā būvmeistara Oto Zīverta vadībā sākti būvdarbi pēc arhitekta Teodora Zeilera (Theodors Zeilers) projekta.
Tā ir taisnstūra vienjoma garenbūve ar poligonālu sakristeju un augstu piebūvētu kvadrātplāna torni ar poligonālu jumta smaili.
1969. gadā notika pēdējais dievkalpojums, pēc tam baznīcu izdemolēja. Reizē ar Atmodu atdzima arī šis savulaik izpostītais no stipriem akmeņiem mūrētais dievnams.
Dokuments, ko atrada 1992. gadā, restaurējot baznīcu, skaidroja, ka baznīca līdz 1833. gadam trīs reizes mainījusi atrašanās vietu. Restaurētās gandrīz mūžībā zudušās baznīcas interjers ieturēts silti brūnganos un baltos toņos. Spēcīgs akcents dievnama atturīgajā interjerā ir modernā stilā neparasti risinātā altārglezna triptihs, mākslinieces Helēnas Heinrihsones dāvinājums (1993).
Adrese: Kolka, Dundagas novads.
Tel.: 26424076 (Olita), 26376746 (mācītājs Āris Kronbergs).
JŪRAS ZVAIGZNES DIEVMĀTES KOLKAS ROMAS KATOĻU BAZNĪCA Ir pagājis vairāk nekā 900 gadu kopš pirmās katoļu baznīcas būves Kolkā. Gadsimtiem šīs konfesijas dievnama te nav bijis, arī Latvijas brīvvalsts laikos ne.
1992.—1997. gadā Kolkā veidojās Romas katoļu draudze, un radās nepieciešamība pēc sava dievnama. 1997. gada jūlijā ar Liepājas diecēzes bīskapa Ārvalda Andreja Brumaņa atļauju prāvesta Andreja Mediņa vadībā tika nojaukta 1935. gadā Sakas Grīņos celtā baznīca — koka guļbūve. Līdz 4. oktobrim to no jauna uzcēla Kolkā, atjaunojot logus, grīdu, jumtu un piebūvējot torni (arhitekte Marija Zēberga, būvdarbu vadītājs Viktors Šepeļevs). Mainīts altāra iekārtojums, no Grīņiem saglabājies biktskrēsls.
Ā. A. Brumanis baznīcu iesvētīja Vissvētākās Jaunavas Marijas — Jūras Zvaigznes Dievmātes godam ar svētku dienu 22. augustā.
Adrese: Zaļmeži, Kolka, Dundagas novads.
Tel.: 63277476, 29644609.
KRISTUS DZIMŠANAS KOLKAS PAREIZTICĪGO BAZNĪCA Ap 1885. gadu daudzi Kolkas iedzīvotāji pārgāja pareizticībā un Kolkā nodibināja pareizticīgo draudzi.
Kolka ir vienīgais jūrmalas ciems, kur 1890. gadā (citos datos — 1891—1892) uzcelta pareizticīgo baznīca un nosaukta par Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīcu (Rīgas Eparhijas arhitekts Apollons Ēdelsons, būvuzņēmējs Voosts). 1982. gadā draudzei nācās atteikties no sava dievnama. Baznīca tika izdemolēta.
Laukakmens mūra ēka ar sarkano ķieģeļu apdari, četrstūru plānojumu, izbūvētu altārdaļu, torni ar skārda jumtu un diviem sīpolveida kupoliem atjaunota (1989 — 1999) un stalta joprojām stāv ciema vidū. Baznīcu rotā atgūtais baznīcas aprīkojums un vērtīgas ikonas. Zvans uzlikts 1936. gadā.
Adrese: Kolka, Dundagas novads.
Tel.: 63277348.
SV. ARSĒNIJA ĶŪĻCIEMA PAREIZTICĪGO BAZNĪCA Pareizticīgo draudze Ķūļciemā savu dievnamu ieguva 1896. gadā. Pirmais pasaules karš un vācu okupācija izpostīja baznīcu — tika sašauti torņi un ēka izmantota par zivju sālītavu. Pēc kara draudzi dažus gadus pārzināja Sasmakas priesteris, 1930. gadu vidū tajā bija 300 locekļu, draudze pastāvēja līdz 1950. gadu beigām.
Baznīca nedarbojas, ir izdemolēta un izlaupīta.
Adrese: Ķūļi, Ķūļciema pagasts, Talsu novads.
LEPROZORIJA EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA Nelielā leprozorija baznīca (celta 1936. — 1938. gadā, arhitekts Jūlijs Biķis) padara slimnīcas apbūvi par unikālu būvju kompleksu mūsdienu Eiropas dziednīcu vidū.
Baznīca celta tradicionālās, taču samazinātās formās neoklasicisma stilā. Tā ir kā garīguma akcents visā leprozija ēku grupā, un šo izjūtu radījuši arhitektoniski paņēmieni. Žaņa Sūniņa altārglezna «Kristus dziedina slimos» (1938) gan sižetiski, gan stilistiski iekļaujas šai vietā un ansamblī.
Baznīcā iekārtots muzejs, kas ir mācību bāze medicīnas studentiem. Uzmanību saista spitālīgo seju vaska mulāžas, kas daiļrunīgāk par vārdiem raksturo šo cilvēku šausmīgo likteni un slimības izraisītās kroplības. Baznīcā atrodas Baltijā vienīgais balta marmora autopsijas galds, kur sākas lepras slimnieku ceļš uz tuvējo kapsētu.
Zvanu baznīcai 1938. gadā dāvināja Liepājas drāšu fabrika. Uz tā ir uzraksts «Jēzus, mīļais Kungs, apžēlojies par mums!».
Adrese: Stūrīši, Laidzes pagasts, Talsu novads.
Tel.: 27872771.
MAZIRBES EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA Pirmā koka baznīca Mazirbē — Irbes baznīca — uzcelta 1766. gadā. Dundagas muižas īpašnieks Teodors fon der Osten-Sakens (Theodor von der Osten-Sacken)1866. gadā ielika pirmo pamatakmeni tagadējai mūra baznīcai, kas iesvētīta 1868. gadā. Celtniecību vadīja vācu būvmeistars A. Šrots (A. Shrott), bet būvdarbus veica vietējie meistari.
Taisnstūrveida garenbūvei ir poligonāla apsīda un slaids, augsts kvadrātveida zvana tornis ar poligonālu jumta smaili. Pirmā pasaules kara laikā (1914/1916) krievu artilērija uzspridzināja baznīcas torni, tas atjaunots 1927. gadā. Tornis majestātiski slejas debesīs 36 metru augstumā un ir kalpojis kuģa atrašanās vietas noteikšanai Irbes jūras šaurumā starptautiskās trases jūras braucējiem.
1964. gadā baznīcu draudzei atsavināja. Dievnams piedzīvoja pamestību un demolēšanu, bet Trešā atmoda nesa Mazirbes baznīcas atjaunotni (1985 — 1988, 1997).
Altārglezna «Kristus un Svētais Pēteris uz jūras» ir mākslinieces Guntas Liepiņas-Grīvas darbs (1993) – 19. gs. gleznas atkārtojums.
Dievnams ir viena no skaistākajām Kurzemes piekrastes baznīcām, kas izceļas ar izjustām, slaidām proporcijām, estētisko kvalitāti un gleznaino veidolu.
Adrese: Mazirbe, Dundagas pagasts, Dundagas novads.
Tel.: 63248381.
MĒRSRAGA BAPTISTU BAZNĪCA Mērsraga baptistu draudze reģistrēta 1907. gada februārī, dibināta 1884. gadā kā Uguņciema draudzes filiāle Mērsraga ciemā. Darbība izpaudās kora dziedāšanā un svētdienas skolā dažu saimnieku māju lielistabās.
Baznīcas celtniecība (arhitekts A. Spīgulis, būvuzņēmējs Rūdolfs Putnērglis, darbu vadītājs Krišs Ķesteris) tika iesākta 1934. gadā un pabeigta 1936. gadā ar atvēršanas dievkalpojumu 20. decembrī. Nams celts ar Bostonas un Filadelfijas (ASV) latviešu baptistu draudžu atbalstu. 1996. gadā baznīca atjaunota un labiekārtota, rekonstruēts altāris.
Ēka ir vienjoma garenbūve ar altārgalu un kvadrātveida torni ar piramidālu noslēgumu.
Adrese: "Gaismas", Priežu iela 1, Mērsrags, Rojas novads.
Tel.: 67113616.
MĒRSRAGA EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA Mērsraga baznīcas sākumi meklējami 16. gadsimtā. 18. gadsimtā celtais dievnams izskatījies pēc palielas dzīvojamās mājas. Jaunu koka baznīcu cēla 1809. gadā, pilnībā pārbūvēja 1896. gadā, un tās izskats redzams šodien — neliela vienjoma koka baznīca ar poligonālu altārdaļu un sakristejas piebūvi un mazo tornīti ar piramidālu noslēgumu, ko rotā krusts un dekoratīvs gailītis ar datējumu (1891) virs galvenās ieejas. Ēka vairākkārt remontēta, kapitāli restaurēta 2000.—2002. gadā.
Baznīcas rota ir restaurētā altārglezna «Kristus ar bērnu» (1793, Jakobs Fridrihs Sartori (Jacob Friedrich Sartori)).
Adrese: Bākas iela 9, Mērsrags, Rojas novads.
Tel.: 63235550.
NARIŅCIEMA BAPTISTU BAZNĪCA – LŪGŠANU NAMS
Draudze ciemā tika nodibināta 1928. gada rudenī, bet divus gadus vēlāk par saziedotiem līdzekļiem tā uzcēla savu lūgšanu namu. Atvēršanas svētkus svinēja 1934. gadā. Lūgšanu nama rekonstrukcijā (1996 – 2003) nelielā koka ēka ieguva baznīcas statusu, draudze — jaunas telpas.
Adrese: Pļavas, Laucienes pagasts, Talsu novads.
Tel.: 26473777.
NEVEIKENES VECTICĪBNIEKU BAZNĪCA Virbos vecticībnieki uz dzīvi apmetās ap 1908. gadu, kad tika pabeigta Rīgas – Ventspils dzelzceļa būve. 20.gadsimta sākumā, realizējot zemes reformu, Latvijas valdība iepirka no barona Hāna simtiem hektāru zemes un pārdeva to bezzemniekiem, pārsvarā vecticībniekiem. Dziļi ticīgie vecticībnieki dievkalpojumus sākumā noturēja Jevseja Dembovskova un Feodoseja Stepanova mājās, vēlāk uzceltajā baznīcā, uz zemes, kuru bez atlīdzības bija kopienai atdevis Kaļļistrats Stepanovs.
Dievnams iesvētīts 1928. gadā. Tā ir taisnstūra celtne ar galvenajā fasādē piebūvētu torni. Ap 1990. gadu vidu draudze vairs nedarbojas, dievnams pamests, izdemolēts.
Adrese: Virbi, Virbu pagasts, Talsu novads.
NURMES EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA Pateicoties baznīcas dibinātāja Georga fon Firksa (Georg von Fircks) un viņa pēcnācēju rūpēm, Nurmuižas baznīca (1594) visā Ziemeļkurzemē uzskatāma par izcilāko. Tā ir taisnstūrveida plāna trīsjomu būve ar poligonālu apsīdu, sakristeju un neogotiskās formās būvētu 47 metrus augstu zvanu torni.
.JPG "Nurmes luteranu (1).JPG - 320x240 - 21.68 kb")
Monumentālā celtne 1674.—1687. gadā ieguva greznu kokā grieztu iekārtu, ko papildina daudzi gleznojumi. Altāris un kancele liecina par kāda nezināma autora pilnīgi oriģinālu rokrakstu, kas Latvijā sastopams vienīgi šajā objektā. Pie šīs iekārtas komplekta pieder arī pults, efektīgā un dievnamos reti sastopamā kristāmtrauka pamatne, baznīcēnu soli ar apkalumiem un ģerboņu gleznojumiem, ērģeļu luktas ar gleznojumiem, biktssols. Patreizējās ērģeles būvētas 1840. gadā. Ievērību pelna altāra priekšā novietotā grezna, akmenī kalta kapa plāksne, veltīta Georga fon Firksa un viņa sievas Annas piemiņai – viens no izcilākajiem akmens tēlniecības pieminekļiem Latvijā . Pagrabos — Firksu dzimtas kapenes.
Apsīdas daļā vizmo restaurēti sīkrūšu stiklojumi svina ietvaros — unikāls 17. gadsimta amatniecības piemineklis. Baznīcas kapsētu ietver no laukakmeņiem mūrēts, apmests un kārniņiem pārsegts žogs ar vārtu arku.
Adrese: Lauciene, Laucienes pagasts, Talsu novads.
Tel.: 27599735.
PITRAGA BAPTISTU BAZNĪCA — LŪGŠANU NAMS
Pitrags ir lībiešu ciems, kura izcelsme dokumentāri saistāma vismaz ar 16. gadsimta otro pusi. Par dzīvi 18. gadsimtā vēsta Irbes — Ģipkas draudzes baznīcas grāmata. Draudze Pitragā dibināta 1890. gadā, un tās locekļi dzīvojuši Nevejas ciemā un jūrmalciemos no Mazirbes līdz Kolkai. 1902. gadā par draudzes locekļa kapteiņa Damberga personīgajiem līdzekļiem celtais lūgšanu nams Pirmajā pasaules karā izdedzis, 1925. gadā atjaunots, 20. gadsimta beigās remontēts.
Lūgšanu nama veidols nav mainīts kopš atjaunošanas — vienstāva mūra garenceltne ar divslīpju jumtu. Ēkas fasāde apmesta, rustota. Jumta stāvā labiekārtota telpa svētdienas skolas nodarbēm. Baznīcas lielajā zālē — gleznotāja V. Krēsliņa dāvināta altārglezna (1991).
Adrese: Druvas, Pitrags, Kolkas pagasts, Dundagas novads.
Tel.: 63248311, 63248307.
ROJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA Rojas baznīca pārdzīvojusi vairākas pārvērtības gan 17. un 18. gadsimtā, gan 1854. gadā, kad koka baznīcai uzcēla slaidu, augstu akmens mūra torni, gan 1878. gadā, kad ar Lubezeres muižas īpašnieka Artūra fon Hāna (Arthur von Hahn) un viņa sievas Eižēnijas (Eugenia) gādību tornim piebūvēja akmens mūra baznīcu askētiski vienkāršās formās. Vēsturiskajam notikumam par godu pie galvenās ieejas (kreisajā pusē) sienā iemūrēja granīta plāksni ar tekstu un gadskaitli.
Gadskaitļi 1854, 1992 tornī liecina par baznīcas pārbūvēm. Pirmajā pasaules karā torni sabombardēja, tas atjaunots 1992. gadā tagadējā izskatā.
Rojas baznīcas - vienjoma garenbūve ar altārgalu un masīvu zvana torni ar piramidālu noslēgumu - rota ir altārglezna «Kristus un Svētais Pēteris uz ezera» (1890, M. Pols (M. Pols) kopija no R. Rihtera (R. Rihters) oriģināla). 1883. gadā darinātās ērģeles ir Jēkabpils ērģeļu būvētāja Mārtiņa Krēsliņa darbs.
Adrese: Enkuru iela 2, Roja, Rojas novads.
SABILES EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA Baznīca Abavas ielejas labajā krastā bijusi jau 16. gadsimtā. Vairākkārt pārbūvēta. Tagadējo veidolu ar romāņu stila iezīmēm celtne ieguva 1876. gadā. Vienjoma garenbūve ar altārdaļu, sakristeju un kvadrātveida torni ar piramidālu noslēgumu.
Interjera lielākais dārgums ir kancele (16. gs. b., 1676), kas saglabājusies no sākotnējās 16. gadsimta iekārtas manierisma stilā un ir senākais Latvijas luterāņu baznīcu iekārtas priekšmets. Vācu meistara F. Volfa (F. Wolf ) darinātā altārglezna «Kristus pie krusta» (1860) barbariski izzagta, atgūta, restaurēta (1996) un, no jauna iesvētīta, atkal ir baznīcas altārī. Soli ar gotiskā stila iezīmēm ir 19. gadsimta 2. puses darbs. Interesants ir kapakmens ar mājas zīmi.
Unikāls ir baznīcā saglabātais 1450. gadā lietais zvans, kura skaņas vēl šodien aicina uz iksvētdienas dievkalpojumu, un 1651. gada vējrādis baznīcas tornī.
Adrese: Ventspils iela 4/6, Sabile, Talsu novads.
Tel.: 28825297.
.JPG "Sabiles sinagoga (1).JPG - 233x320 - 20.48 kb")
SABILES SINAGOGA 
1890. gadā ēka Abavas upes labajā krastā celta kā sinagoga Sabiles ebreju kopienai un kalpojusi tai līdz Otrajam pasaules karam. 1941. gadā, fašistiskās Vācijas okupācijas laikā, Sabiles kopiena tika iznīcināta.
No 1950. gada, padomju okupācijas laikā, ēku izmantoja vietējā skola un sporta skola. 80. gadu vidū to pārņēma Sabiles augļu un dārzeņu kombināts un pielāgoja par noliktavu.
2001. gadā aizsākās ēkas rekonstrukcija (arhitekts Modris Liepa). Tā ir mūsdienu mākslas un kultūras mantojuma centrs «Sinagoga».
Adrese: Strauta iela 4, Sabile, Talsu novads.
Tel.: 63252249.
SPĀRES EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA Koka baznīcas pamati tika ielikti 1658. gadā, bet mūra ēka uzcelta 1747. gadā. Spāres baznīca ir garena astoņstūru mūra celtne bez torņa. Sākotnēji bijusi veidota kā šķērsbaznīca ar galveno ieeju un altāri pie garenās sienas. Būvētāji plāna risinājumā lauza gadsimtu tradīcijas.
Baznīca 20. gadsimta 20. gadu beigās pārbūvēta, lai baznīcēni labāk varētu piedalīties dievkalpojuma norisē. Pēc Otrā pasaules kara dievnams neglābjami izlaupīts un apgānīts, telpās bijusi noliktava.
Ar Latvijas neatkarības laiku sākās draudzes aktivitātes dievnama atgūšanā un atjaunošanā. Baznīca lepojas ar Alfrēda Mertena būvēto koka kanceli un altāri (1992, 1993), rekonstruēto (1993) stikla lustru un baznīcas zvanu, kas nostiprināts vienā no vārtu zvanu torņiem.
Adrese: Spāre, Ģibuļu pagasts, Talsu novads.
Tel.: 63255196, 28620076.
STENDES EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA Tagadējā Stendes mūra baznīca celta ar pārtraukumiem no 1668. līdz 1751. gadam, baznīcas dibinātāji — fon der Brigenu (Brüggen) dzimta.
Raksturīga 17. gadsimta Kurzemes baznīca — vienkārša vienjoma garenbūve ar poligonālu altārdaļu un torni ar poligonālu jumta smaili, ko rotā gailis un krusts, sakristeja piebūvēta vēlāk. Baznīca nav ne paplašināta, ne pārbūvēta, bet vairākkārt remontēta, pēdējie 1997. — 2004. gadā.
Baznīcas iekārta raksturo savdabīgu procesu 18. gadsimta vidus baznīcu interjera mākslā — klasisko tendenču ieviešanu dienvidkatoliskā baroka altāra tipam. Interesantas ir Latvijā mazākās E. F. Valkera (E. F. Walker) firmas būvētās ērģeles (1898). Kaut arī ir nelielas, tās akustiski labi piepilda telpu, pateicoties vairākiem meistariski intonētiem reģistriem.
1934. gadā baznīcā atklāta piemiņas plāksne 43 Latvijas brīvības cīņās un Pirmajā pasaules karā kritušajiem Stendes draudzes dēliem.
Adrese: Dižstende, Lībagu pagasts, Talsu novads.
Tel.: 26220459, 63292251.
STRAZDES EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA Hercoga Gotharda Ketlera (Gotthard Kettler) 1567. gada lēmums par baznīcas stāvokli viņa tikko dibinātajā valstī — Kurzemes hercogistē — ir atstājis paliekošas pēdas Latvijas arhitektūrā. Starp dievnamiem, kas uzcelti 16. gadsimta beigās, ir arī Strazdes baznīciņa — īsts baznīcu arhitektūras šedevrs. Viena no retajām Kurzemes baznīcām, kuras vienkāršajā, tautas koka arhitektūrai radniecīgajā koncepcijā iekļaujas gan gotikas, gan agrīnā baroka stila iezīmes.
Celtnes apjomi saglabājušies bez ievērojamām pārbūvēm. Vienīgi ieejas portāls, kā arī torņa frontoni un koka daļa attiecināmi uz 19. gs. Ar proporciju vienotību un atturīgo dekoru celtne ir īpatnēji harmoniska un labi iekļaujas apkārtējā ainavā.
Iekštelpās līdzās lietuviešu mākslinieka P. Kalpoka altārgleznai «Kristus» (1904) ievērību pelna arī divi 1612. gadā no koka darinātie baznīcēnu soli ar dekoratīvajiem gliemežnīcu galiem. Uz baznīcas zvana (1890) ir uzraksts ar gadskaitli “1591”. 1885. gadā darinātās ērģeles ir Jēkabpils ērģeļu būvētāja Mārtiņa Krēsliņa darbs.
Adrese: Strazde, Strazdes pagasts, Talsu novads.
Tel.: 29341545.
TALSU SEPTĪTĀS DIENAS ADVENTISTU DARBNĪCA 19. gadsimta vidū reformācijas turpinājumā radās adventistu kustība. Talsos adventes vēsts ienāca pēc Pirmā pasaules kara. Jau no 1923. gada adventisti pulcējās īrētās telpās.
1999. gadā Talsi kļuva par vienu baznīcu bagātāki. Tika iesvētīts Septītās dienas adventistu dievnams (arhitekts Aivars Lācis). Tas Latvijā ir pirmais adventistu dievnams, kas pēckara gados uzcelts no jauna.
Adrese: Krievraga iela 3, Talsi, Talsu novads.
Tel.: 63224297.
TALSU BAPTISTU BAZNĪCA Baptistu draudze Talsos dibināta 1876. gadā. Baznīcas iesvētīšanas dievkalpojumā 1936. gadā svētīja jaunuzcelto dievnamu (arhitekts Artūrs Spīgulis). Tā ir vienjoma garenbūve ar kavadrātveida torni ar piramidālu noslēgumu. Tā būvēta par draudzes līdzekļiem un ir viena no retajām baptistu baznīcām ar tik augstu torni (22,5 m).
Pilsētas ainavā baptistu baznīca vienmēr izceļas ar sakoptību un fasādes baltumu.
Adrese: K. Valdemāra iela 32, Talsi, Talsu novads.
Tel.: 63223466.
.JPG "Talsu luteranu (1).JPG - 240x320 - 18.55 kb")
TALSU EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA Stāvajā Baznīckalnā atrodas baltiem mūriem 1567. gadā celtā, vairākkārt pārbūvētā Talsu baznīca — vecpilsētas dominante.
Gadsimtu gaitā tās arhitektūra veidojusies un papildinājusies ar romāņu un gotiskā stila iezīmēm. Būvvēsture atspoguļojas gan celtnes plānojumā, gan fasāžu risinājumā un rada priekšstatu par būvniecību 18.—19. gadsimtā. Taisnstūrveida garenbūvei piebūvēts šķērsjoms un sakristeja. Rietumu galā piebūvēts kvadrātveida plāna zvanu tornis ar piramidālu smaili, ko rotā lode, gailis un krusts. 1996. – 1998. gadā atjaunota baznīcas torņa smaile ar gaili un dakstiņu jumta segums, kā arī fasāde un iekštelpas.
Baznīcas relikvijas apliecina tās vēsturi. Izcilākās starp tām ir kaļķakmenī veidotā Fišeru (
Vischer) dzimtas epitāfija (1794) ar klasicisma stila iezīmēm un altārglezna «Kristus debesbraukšana» (1876, K. Šēnherts (
C. Schönherr)). Baznīcu rotā divas logu vitrāžas (Ludis Bērziņš, Mirdzas Kangares - Matules dāvinājums (1986)). Baznīcas tornī ir divi bronzas zvani (vecākais — 1601).
Baznīcā kalpojuši daudzi izcili mācītāji.
Karls Ferdinands Amenda (
Karl Ferdinand Amenda) ir pazīstamākais, jo ar viņu saistās mūziķa un komponista Ludviga van Bēthovena (
Ludwig van Beethoven) vārds.
Adrese: Baznīcas laukums 4, Talsi, Talsu novads. Tel.: 63224251, 29392287. E-pasts: ev-lut-talsi@apollo.lv
TALSU ROMAS KATOĻU BAZNĪCA Pirmā katoļu lūgšanu kapela atradās Livonijas ordeņa uzceltajā pilī. Maza koka baznīciņa vēstures hronikās minēta 1403. gadā, nodedzināta 1567. gadā, un katoļi ar Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera (Gothard Kettler) pavēli reģistrēti luteriešu draudzē. Gadu gaitā katoļu draudze atjaunojās.
19. gadsimta beigās muižniece Antoņina Dzedule dāvināja draudzei zemi un divas ēkas, lai vienā no tām iekārtotu pastāvīgu katoļu lūgšanu kapelu. 1990. gadā sākās lūgšanu nama sakopšana, kas 1999. gadā vainagojās ar ēkas rekonstrukciju (arhitekts Valdis Liepa). Baznīcai piebūvētas divas kapelas — grēksūdzes un jaunavas Marijas kapela — un zvana tornis (2004).
Dievnams ieguvis mūsdienīgu māksliniecisku interjeru. No jauna darināti soli, skulptūras un biktskrēsls. Pie baznīcas sānu sienām izvietotas 14 grafikas — mākslinieka Jāņa Bārdas vīzijas par tēmu «Krusta ceļš» —, ir četri rojenieces Valentīnas Lapiņas altāra gobelēni, metālmākslinieka Miervalda Zibens darinātais altāra tabernākuls.
Adrese: V. Ruģēna iela 6, Talsi, Talsu novads.
Tel.: 63222752.
TALSU AUSTRUMU PAREIZTICĪGO BAZNĪCA Netālu no Vilkmuižas ezera DA gala, Krievragkalnā, liepu aleja iezīmē vietu, kur līdz 20. gadsimta 70. gadiem atradās Austrumu pareizticīgo baznīca. Tā bija sarkanu ķieģeļu un šķeltu laukakmeņu ēka ar sīpolveida kupoliem un sešiem krustiem, celta no 1887. līdz 1889. gadam.
1972. gadā baznīcu uzspridzināja.
TALSU SINAGOGA Ebreji Talsos ieceļoja 18. gadsimta beigās, kad bija saņēmuši gubernatora atļauju uzturēties Kurzemē. 1844. gadā Talsos jau bija ebreju lūgšanu nams.
Pašreizējo izskatu sinagoga ieguva ap 1854. gadu. Ēkas fasādes daļā ievērots trīsdaļīgais sinagogālais celtniecības princips, centrā ir niša — Jeruzalemes tempļa atdarinājums. Pašlaik sinagogas ēkā ir dzīvokļi.
Adrese: Kalna iela 5, Talsi, Talsu novads.
UGUŅCIEMA BAPTISTU BAZNĪCA – LŪGŠANU NAMS
Uguņciema baptistu draudze dibināta 1886. gadā, tā strauji attīstījās, un sapulču telpas kļuva par šauru. Dievnama celtniecību, ko gan ar naudu, gan ar materiāliem, gan ar darbaspēku atbalstīja viss ciems, sāka 1892. gada pavasarī, un jau septembrī notika atklāšanas dievkalpojums.
Baznīcas 8 metrus platās iekštelpas veidotas kā kuģa priekšgals, telpas pārsegums — bez papildu balstiem. Tas bija izcila kuģubūves meistara Mārtiņa Morgenšterna ieguldījums. Pats meistars ironiski salīdzina kuģa un ēkas būvi — kuģi būvēt ir nieka lieta, jo pie citām būvēm ir jāietur taisnas līnijas un pareizi leņķi, kuģiem visas līnijas tik nenoteiktas, tādēļ, lai arī kā iznāktu, labs vien ir.
Adrese: Jaunkūlas, Uguņciems, Vandzenes pagasts, Talsu novads.
Tel.: 63235718, 29819994.
VALDEMĀRPILS — ĀRLAVAS BAPTISTU BAZNĪCA – LŪGŠANU NAMS
Valdemārpils – Ārlavas draudzes lūgšanu nams – vienstāvu mūra ēka ar divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem - celta 1930. gadā. Baznīcas projektētājs Arnolds Bukstiņš. 1946. gadā baznīcā tika ierīkota elektriskā apgaismošana, 1992. gadā rekonstruēta.
Adrese: Cīruļi, Valdgales pagasts, Talsu novads.
Tel.: 63224867.
VALDEMĀRPILS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA Skarba un vienkārša ir ap1646. gadu celtā Valdemārpils (Sasmakas) baznīca, kuras patrons ir Sasmakas muižas īpašnieks Kristofers Hoenastenbergs-Vīgands (Christopher von Hohenastenebrg- Wigandt). Baznīca vairākkārt pārbūvēta un remontēta, pēdējoreiz — 1999. un 2004. gadā.
Valdemārpils baznīca ir neliela vienjoma garenbūve ar altārdaļu un piebūvētu sakristeju. Rietumu galā piebūvēts smagnējs kvadrātveida zvanu tornis ar piramīdveida jumta smaili, ko rotā lode, gailis un krusts. Ar 17. gadsimta otro pusi, 18. gadsimta sākumu datējumā vēl šodien saglabājusies baznīcas iekārta — vietējo meistaru kokgriezēju darbs, tā ir šīs iekārtas lielā mākslinieciskā vērtība. Vissvarīgākais ir krāsojuma kombinācijas efekts — krāsu kontrasts: gaišs raksts uz tumša fona vai arī tumšs raksts uz gaiša fona, tas ir raksturīgi vissenākajiem latviešu tautas ornamentiem. Kokgriezuma detaļas un gleznojumi apliecina savdabīgo izpratni par laikmeta stilu. Interesanta ir altārglezna «Svētais vakarēdiens» (autors — nezināms), iespējams, tas bijis vietējais mākslinieks. Ap 1809. gadu baznīcā pārbūvēts ērģeļu balkons. Pašreizējās ērģeles izgatavotas Mārtiņa Krēsliņa darbnīcā Jēkabpilī 1890. gadā.
1934. gadā baznīcā iesvētīta memoriālā plāksne atmodas laika celmlauzim Krišjānim Valdemāram.
Adrese: Lielā iela 2, Valdemārpils, Talsu novads.
Tel.: 63276205, 63276756, 26483121.
JĀŅA KRISTĪTĀJA VALDEMĀRPILS (SASMAKAS) PAREIZTICĪGO BAZNĪCA 19. gs. pēdējos gadu desmitos un 20. gs. sākumā strauji izplatījās pareizticība. To atbalstīja cariskās impērijas valdība, finansējot dievnamu celtniecību, to skaitā Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīcas kompleksa būvi Sasmakas miestā.
No 1884. līdz 1889. gadam 243 Sasmakas evaņģēliski luteriskās draudzes locekļi latvieši pārgāja pareizticībā. Laukakmens mūra baznīca ar sarkano ķieģeļu dekorējumu celta no 1889. – 1890. gadam. Ēkas būvētas par draudzes līdzekļiem un bijušās Krievijas Sinodes atbalstu.
1965. gadā baznīcu rekonstruēja, pielāgojot kluba darbībai. Ap 1970. gadu ēkā ierīkoja kinoteātri «Elektra», to slēdza 1990. gadu sākumā.
1990. gadu otrajā pusē Latvijas Pareizticīgo baznīcas sinode atguva Valdemārpils pareizticīgo baznīcas nekustamos īpašumus. Ēkā darbojas adventistu un vasarsvētku draudzes.
Adrese: Lielā iela 26, Valdemārpils, Talsu novads.
VALDEMĀRPILS SINAGOGA Pirmā ziņa par to, ka Sasmakas ciemā ir sinagoga, atrodama Ulriha fon Šlipenbaha ceļojumu aprakstā, kas publicēts 1807. gada žurnālā «Rutēnija». Iespējams, ka tagadējā mūra sinagoga būvēta ap 1830. gadiem.
Sinagogas komplekss kā kulta objekts darbību pārtrauca 1941. gada jūlijā. Vispirms ēka kļuva par nogalināto iedzīvotāju mantu noliktavu, padomju laikā tajā iekārtoja otrreizējo izejvielu savāktuvi, augļu un ogu iepirkšanas punktu.
1990. gadu otrajā pusē Latvijas ebreju kopiena atguva īpašumtiesības uz sinagogas kompleksu. Tagad sinagogas ēka ir privātīpašums.
Adrese: Ezera iela 1, Valdemārpils, Talsu novads.
Pārpublicējot vai savādāk izmantojot šo informāciju un/vai fotogrāfijas citos interneta resursos, izdevumos, mācību materiālos vai citur, obligāta atsauce uz http://www.talsitourism.lv/!