|
pictogram
Pilis un muižas
 

PILIS UN MUIŽAS


Dundagas pils (1).JPG - 320x240 - 26.70 kb DUNDAGAS PILS
Dundagas pils.JPG - 320x240 - 25.54 kb
Daudzām teikām un nostāstiem apvītā Dundagas viduslaiku pils celta uz Pāces upes apskalotas pussalas un ir lielākā 13. gadsimta 3 ceturksnī būvētā pils Ziemeļkurzemē. Ar slēgto pagalmu, vārtu torni un 2-3 metrus biezajiem mūriem tā atgādina sen pagājušos laikus.

Dundagas pils dibinātājs - Rīgas domkapituls (13. gs. - 1434). No 1711. gada līdz agrārajai reformai 1920. gadā pils piederēja Osten-Sakenu dzimtai. Ilgajā pastāvēšanas laikā pili vairākkārt pārbūvēja, divas reizes tā dega, piedzīvoja karus, tomēr vienmēr tika atjaunota un paplašināta. Pārbūvēs tā no cietokšņa pamazām tapa par greznu muižnieku mītni, kurā redzami vēlāko laiku stilu uzslāņojumi. Pašreizējo izskatu pils ieguva pirms Pirmā pasaules kara (1909 - 1914). Par pils vēsturi stāsta vārtu torņa fasādē iemūrētie pils īpašnieku dzimtas vapeņi, divas smilšakmens stēlas; pa kreisi no durvīm - bruņinieks, pa labi - bīskaps (20. gs. sākums, vieni no interesantākajiem skulpturālajiem veidojumiem Latvijā), logu metālkalumi, barokāla koka galerija, mansarda jumts un citas detaļas. Parku sāka veidot, iespējams, 18. gadsimtā, īpašnieku Osten-Sakenu valdīšanas laikā. Ar Dundagas pili saistās daudz nostāstu un teiku: par rūķīšu kāzām, par mazo ganiņu, par bērziņu, kas auga uz akmens pils sienā. Vispopulārākais no tiem ir par Zaļo Jumpravu, kas vēl šodien pilnmēness naktīs staigājot pa pili. Pils īpašnieks - Dundagas pagasta pašvaldība - to veido par pagasta kultūras, atpūtas un tūrisma centru. Ēkā darbojas mūzikas un mākslas skola, tūrisma informācijas centrs, dažādas pašvaldības struktūrvienības, Latvijas Krājbankas Dundagas filiāle un Dundagas katoļu draudze.

Adrese: Pils iela 14, Dundaga, Dundagas novads.
Tel.: 63237860, 63232293, 29444395.
Internetā: www.ziemelkurzeme.lv   www.dundaga.lv
E-pasts: tic@dundaga.lv
igenes muiza.jpg - 250x188 - 44.03 kbIĢENES MUIŽA

No pakalnes uz nolaideniem tīrumiem raugās Iģenes muižas ēku jumti. Vairāk nekā 300 gadu, kamēr plašajā apkaimē valdīja Torki, Iģene tāpat kā Vandzene, Skreite, Sārcene (pēdējo divu vairs nav) bija tikai daļa no Odres muižas. Dokumentos Iģenes vārds lasāms jau 1666. gadā sastādītā robežlīgumā. 1704. gadā Iģene kļuva par patstāvīgu muižu. Īpašnieki mainījās bieži. No 1745. līdz 1827. gadam tā nonāca Aleksandra fon Brinkena īpašumā. No1882. līdz 1912. gadam Iģenē saimniekoja Brigenu dzimta.

Muižas kompleksa apbūve ir ļoti plaša. Saglabājušās ļoti daudzas un dažādas saimniecības ēkas (lielākā daļa ēku celtas 19. gadsimta 70.-80. gados: klēts, kalte, dāre, šķūņi, lopu kūtis, kalēja māja ar saimniecības ēkām, smēde, brūzis (1873), muižas pirts, teļu un govju kūtis, zirgu staļļi (1884), ratnīca, barona vieglās automašīnas garāža), daudzas no tām pārbūvētas, citas ir avārijas stāvoklī. Centrālā ēka ir nelielā kungu māja, kas celta 19. gadsimta sākumā. Tās galvenās būvformas saglabājušās, bet iekštelpu plānojums pārbūvēts, piemērojot pansionāta vajadzībām. Aiz muižas plešas vecie muižas dārzi. Muiža šobrīd ir privātīpašumš.

Adrese: Iģene, Vandzenes pagasts, Talsu novads.


kaltenes muiza.jpg - 800x600 - 250.60 kb NOGALES MUIŽAS ĪPAŠNIEKU VASARNĪCA KALTENĒ

Senajos rakstos Kaltenes vārds minēts jau pirms 400 gadiem. Tagadējais Kaltenes centrs senāk piederējis Nogales muižai (sākotnēji Kurzemes bīskapijas īpašums). Bijusī Nogales muižas īpašnieku (no 18. gs. sākuma līdz 19. gs. beigām Firksi, no 1910. g. Nolkeni) vasarnīca jūras krastā celta 1899. gadā. Tā vairākkārt pārbūvēta, pielāgojot gan skolas, gan kluba vajadzībām. Pārbūvēs ēka zaudēja sākotnējo izskatu un dekoratīvos tornīšus. No 1916. līdz 1950. gadam ēkā darbojās Kaltenes pamatskola, no 1949. gada - kolhoza klubs (piebūvēta skatuves daļa). Kopš 1948. gada ēkā atrodas Kaltenes bibliotēka. 1992. gadā tajā sāka darboties Kaltenes sākumskola.

Adrese: Kaltene, Rojas pagasts, Rojas novads.
Tel.: 63268931.




Lielvirbu muiza.jpg - 495x366 - 38.40 kbLIELVIRBU MUIŽA

Lielvirbu muižas ēku ansamblis ar vairāk nekā 20 ēkām ir viens no interesantākajiem Sabiles novada muižu ansambļiem, kurš veidojies 18. gadsimta beigās un īpaši 19. gadsimtā, kad par muižas īpašnieku kļuva fon Firksu dzimta. 20. gadsimta sākumā muiža nonāca fon Hānu dzimtas īpašumā, bet 1920. gados tika nacionalizēta un kungu māja nodota skolas vajadzībām. 20. gadsimta 30. gados tika veikti lieli remontdarbi, kuros ēka zaudēja lielāko daļu interjera detaļu.

Muižā bija rosīga saimnieciskā darbība, un ir saglabājušās ļoti daudzas un dažādas saimniecības ēkas un to drupas: rija, staļļi, vešūzis, kūtis, brūzis, dārznieka māja un kalpu mājas ar nelielām saimniecības ēkām; daudzas pārbūvētas. Centrālais objekts kompleksā ir kungu māja - divstāvu mūra celtne. Pilnībā saglabājies ēkas apjoms. Ap kungu māju atrodas 19. gadsimta beigās ierīkots brīvā plānojuma angļu stila parks ar daudziem svešzemju koku stādījumiem Žuburupītes senlejas nogāzē. Muiža šobrīd ir privātīpašumš un apmeklētājiem šobrīd slēgta.
   
Adrese: Lielvirbu muiža, Abavas pagasts, Talsu novads.


Nurmuizas pils.jpg - 800x526 - 173.10 kb NURMUIŽAS PILS

Tagadējā Nurmuižas pils celta 16. gadsimta otrajā pusē un tai nav nekādu senāku mūra būvju, kas iekļautas jaunceltnē. Izsaka tikai pieņēmumu, ka Nurmuižas pils varētu būt celta uz kādas vecākas ordeņa vasaļa pils pamatiem. Pils būvēta ne stratēģiskos nolūkos, bet tādēļ, lai vadītu vietējās lauksaimniecības attīstību. Vēl var saskatīt tās biezo mūrējumu un raksturīgo plānojumu. Nurmuiža, kā arī plaši apkārtnes īpašumi līdz ekspropriācijai bija Kurzemes Firksu dzimtas īpašums gandrīz 400 gadu.

Nurmuižas pils ir nocietināta ēka ar mazu iekšējo pagalmu, kas sastāv no galvenā taisnstūrveida divstāvu korpusa un pagarinātiem dienvidaustrumu fasādes spārniem. Pārbūvēta 17. gadsimta beigās, 19. gadsimta 30. gados un 1909. - 1912. gadā pēc arhitekta V. L. N. Bokslafa projekta. Bokslāfa rekonstrukcijā saglabājies ap logailu apmalēm, sandrikiem un stūru rustiem sgrafīto tehnikā veidots manierisma stila dekors, vienkāršais klasicisma formās veidotais portāls, kas rotā pils galveno ieeju, un pils rietumu spārnā 1. stāvā pils kapela ar skaistām gotiskām velvēm.

Pēdējā pārbūvē pils ieguva arī vairākas neoklasicisma garā stilizētas telpas, sākot ar vestibilu un kāpņu telpu un beidzot ar vairākām plašām parādes telpām. 2. stāvā saglabājušās pils reprezentācijas telpas - ēdamistaba, zāle un muzikantu istaba -, kurās redzamas kolonnas, balti glazētas klasicisma laikmeta krāšņu kopijas, bagātīgi rotāts kamīns (bojāts), sienu un griestu dekoratīvā apdare.     Nurmuižas pils telpas uzskatāmas par vienu no efektīgākajām neoklasicisma interjeru paraugiem Latvijas pilīs. Muižas apbūves kompleksu veido vairākas 18. - 19. gadsimtā celtas ēkas (tās diemžēl ir avārijas stāvoklī), to papildina ainavu parks. Privātīpašums, bet to iespējams apskatīt.

Adrese: Nurmuiža, Laucienes pagasts, Talsu novads.
Tel.: 29171700.
Pastendes muiza.JPG - 320x240 - 16.57 kb PASTENDES MUIŽA

Pastendei ir vairāk nekā 700 gadu vēsture. Muižas varenību, ieskaitot muižnieku dzīvojamo māju un parku ar eksotiskajiem augiem, savulaik radīja vācu baronu fon Hānu dzimta (1476 - 1920). Tā tika celta galvenokārt 18. gadsimtā ar klasicisma stila iezīmēm, bet muižnieku dzīvojamās ēkas vecākā daļa - 17. gadsimtā. Ap 1780. un 1800. gadu veikta lielākā pārbūve.

Muižas apbūves ansambli veido muižnieku dzīvojamā ēka, divas kavalieru ēkas, kas novietotas simetriski pret dzīvojamo ēku viena otrai pretim, vairākas saimniecības ēkas, kā staļļi, kūtis, kas samērā stipri pārbūvētas. Arī spirta brūzis atrodas avārijas stāvoklī. Divstāvu muižas kungu ēkā daļēji saglabājies sākotnējais simetriskais telpu plānojums, kā arī dažas interjera detaļas no griestu gleznojumiem. Kungu mājā jau kopš 1945. gada ir Pastendes skola.

Muižas ansamblis ar ēku savstarpējo simetrisko izvietojumu un fasāžu veidojumu ir spilgts klasicisma stila arhitektūras paraugs Latvijā, turklāt saglabājies bez ievērojamām pārbūvēm.

Adrese: Pastende, Ģibuļu pagasts, Talsu novads.
Tel.: 63221128
Internetā: http://www.postenden.times.lv/

Pedvale (2).JPG - 320x240 - 22.66 kb PEDVĀLES MUIŽU KOMPLEKSS

Abavas senlejas kreisajā krastā iepretim Sabiles pilsētai atrodas Pedvāles muižu komplekss, ko veido Firkspedvāles muiža, Briņķpedvāles muiža un Sabiles mācītājmuiža. Pirmais zināmais Pedvāles zemes īpašnieks bija Hanss Kuke, kurš šo īpašumu 14. gadsimta beigās saņēma no Livonijas ordeņa. Līdz 1939. gadam, kad uz Vāciju repatriējās Firkspedvāles muižas barons Volfgangs fon Firkss, Pedvālei bija 34 īpašnieki. 1991. gadā muižu īpašumā ieguva tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs. Firkspedvāles muižas apbūvi veido kungu māja, saimniecības ēkas (vairākas zudušas) un parks, kas izvietojies dziļā un gleznainā gravā.

Briņķpedvāles muiža ir apjomīgs centrs ar izvērstu saiPedvale (3).jpg - 320x240 - 14.56 kbmniecību. Apbūvē ietilpst kungu māja, kalpu māja, staļļi, kūtis, dāre, spirta dedzinātava un ūdensdzirnavas. Šīs ēkas izceļas ar īpaši sabalansētām proporcijām, bet diemžēl dažas no tām ir drupas, citas avārijas stāvoklī. Ansambļa centrā ir kungu māja, kas celta 18. gadsimta beigās. Kādreiz aiz tās atradās barokāls dārzs, no kura pavērās plaša panorāma uz Abavas ieleju. Tagad skats pār senleju paveras jau no kungu mājas, taču tas nemazina ainavas monumentalitāti.

Sabiles mācītājmuižā daļēji saglabājusies mācītājmāja (1802). Izcili ainaviskā vieta ļauj skatīt Sabiles pilsētu un senlejas pretējo pusi ar seno kuršu pilskalnu, Karātavu kalnu un slaveno Vīna kalnu. Pedvāles muižu teritorijā izveidots Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs. Ansamblis tapis par savdabīgu kultūras centru. Tā koncepcija ir dabas ainavas, kultūrvēsturiskās ainavas un mākslas integrācija vienotā vidē.

Adrese: Pedvāle, Sabile, Abavas pagasts, Talsu novads.
Tel.: 63252249, 29133374
Internetā: www.pedvale.lv
E-pasts: pedvale@pedvale.lv 
Spares muiza (1).JPG - 320x240 - 23.21 kb SPĀRES MUIŽA

Spāres muižas pils celta ap 1790. gadu. Tā ir vienstāva mūra celtne ar augstu cokolstāvu un ļoti interesantām divu laidumu kāpnēm, kuru margās iekalta monogramma. Lietots ļoti bagātīgs fasāžu dekors: rusti, logu apdare un dzega. Vieni no pēdējiem īpašniekiem - Grothusi, kuri šeit dzīvoja līdz 1939. gadam. 

20. gadsimta 1960. gados muižas centrālā ēka ievērojami tika pārbūvēta, kad telpas piemēroja skolas vajadzībām. Spāres skola šajā ēkā atrodas kopš 1940. gada. Pie ēkas piekļaujas savdabīga plānojuma parks. Plānojuma ziņā tas ir viens no skaistākajiem muižu centriem Kurzemē.

Adrese: Spāre, Ģibuļu pagasts, Talsu novads.
Tel.: 28620076



Stendes muiza.JPG - 320x240 - 30.56 kb STENDES (DIŽSTENDES) MUIŽA

Stendes muiža piederējusi baronu fon der Brigenu dzimtai, tās centrā atrodas dažādos laika posmos un stilos celtas ēkas, kas veido vienu no lielākajām Kurzemes muižu apbūvēm. Senākā celtne ir 16. gadsimta sākumā būvētā vecās pils ēka - kādreiz nocietinātās pils dzīvojamais korpuss. Jaunā muižas kungu māja celta 18. gadsimta beigās, pārbūvēta 19. gadsimta sākumā ar klasicisma stila iezīmēm. Pretī pilij atrodas viens no labākajiem klasicisma stilā būvētajiem saimniecisko ēku kompleksiem Kurzemē - 1820. gadā celtā ratnīca ar saimniecības ēkām. Muižas apbūvē ietilpst arī vairākas kalpu dzīvojamās ēkas, staļļi, laidars, klēts.

Ilgākā laikā ap muižas apbūves centru veidots parks. Stendes parka īpatnība ir tā, ka galvenais piebraucamais ceļš šķērso visu meža parku un ainavu parku, pirms aizved pie muižas centrālās ēkas. Parkā aug Latvijā augstākais ozols (36 metri). Ēkā atrodas akciju sabiedrība, Lībagu pagasta bibliotēka un kultūras nams. Privātīpašums.

Adrese: Dižstende, Lībagu pagasts, Talsu novads.
Tel.: 26344889

Strazdes muiza (1).JPG - 320x240 - 22.72 kb STRAZDES MUIŽA

Gara liepu aleja ainavā izceļ tagadējās Strazdes muižas galveno iebraucamo ceļu. Tā noslēdzas pagalmā, ap kuru grupējas visas muižas centra ēkas.

Dokumentos Strazde pirmo reizi minēta 1253. gadā. Pirmais hronikās minētais Strazdes īpašnieks bija Hermans Torans. Vairāk nekā divus gadu simtus Strazdē valdīja Butlaru dzimta. No 1799. gada līdz pat muižnieku varas norietam 1920. gadā tā piederēja Firksu dzimtai.

Kaut arī Strazde nav liela, tai ir, ar ko lepoties. Pagātnes daudzajām liecībām - muižas kungu mājai, kaltei, spirta brūzim (1886), kalpu mājām, saimniecības ēkām, vecajai klētij (saglabājušies senie slēdzenes apkalumi) - pievienojies tagad labi koptais ainavu parks (veidots 19. gadsimta otrajā pusē) ar vērtīgām introducēto koku sugām un lapegļu audzi. Gadu gaitā muižas ēku komplekss papildināts ar vairākām jaunām ēkām un saimniecības būvēm. Muižas centrālā ēka (19. gadsimta sākums) ir divstāvu garenbūve ar cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem. Stipri pārbūvēta, piemērojot skolas (no 1922) vajadzībām, pārbūvēs zaudējusi sākotnējo izskatu un proporcijas.

Adrese: Strazde, Strazdes pagasts, Talsu novads.
Tel: 63299633 

Talsu Macitajmuiza.JPG - 320x240 - 22.62 kb TALSU MĀCĪTĀJMUIŽA

Talsu mācītājmuižas apbūvi veido mācītājmāja, klēts, kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta), kurās atspoguļojas gan arhitektūras modes pārmaiņas, gan celtniecības tradīcijas. Dokumentu teksti ļauj pieņemt, ka mācītāja dzīvojamā māja (vienstāva guļbūve ar augstu divslīpju jumtu, kas galos nošļaupts) celta 1809. gadā. 19. gadsimta 3. ceturksnī notikušas pārbūves.

Starp 1977. un 1986. gadu ēka remontēta, ārsienas apšūtas ar horizontāli liktiem gropētiem dēļiem un uzlikts jauns dakstiņu segums. Dzīvojamajā mājā ir orģinālelementi: kāpnes, kamīns (19. gs. 2. puse), iekšdurvis, dekoratīva griestu krāsojuma atsegumi un orģināllogs, kura uzbūve, detaļu profilējums un aprīkojums raksturīgs 19. gadsimta 1. pusei. Pieejamās vēsturiskās ziņas vairāk saistās ar Karla Ferdinanda Amendas (1771-1836) vārdu. Viņš bija vijolnieks, komponista van Bēthovena tuvs draugs, dzīvoja mācītājmuižā, būdams Talsu mācītājs no 1802. līdz 1836. gadam. Mācītājmājā ierīkota piemiņas istaba, netālu no mācītājmuižas nelielā uzkalniņā ir K. Amendas kapa vieta. Talsu mācītājmuiža kļūst par tūrisma un kultūrvēstures centru (Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes īpašums).

Adrese: Mācītājmuiža, Laidzes pagasts, Talsu novads.
Tel.: 63223135, 26208929.

Tingeres muiza.JPG - 239x320 - 25.58 kbTIŅĢERES MUIŽA

Kopš 1245. gada vēsture min Tiņģeres vārdu, protams, gadu simtos Tiņģeres muižas īpašnieki mainījās, to pārvaldīja gan Rīgas Domkapituls, gan Kursas bīskapija. 1644. gadā muižas zemes nonāca Johanna Manteifeļa īpašumā, šī dzimta te valdīja 152 gadus. Tagadējo Tiņģeres muižas kungu ēku cēla 1805. gadā Pēterburgas baņķieris Johans Bahs, no 19. gadsimta beigām tā bija Osten-Sakenu dzimtas īpašums. Ēka būvēta ar klasicisma stila iezīmēm un ar jūtamu Krievijas modes ietekmi un, tā kā izvietota pakalna virsotnē, kļuva par apkārtnes dominanti. Kungu ēka cietusi vairākos ugunsgrēkos (pēdējais 1935), vienmēr atjaunota. Laikmetu griežos no kādreizējās greznības palikušas tikai dažas ievērojamas pēdas: krāsnis, izeja no zāles uz vasaras dārzu un parks ar nelielu dīķu spogulīšiem, grotām un Mīlestības saliņu.

Līdz 2008. gadam pils ēkā darbojās Tiņģeres pamatskola (no 1927) un Ķurbes evaņģēliski luteriskā draudze (no 1997). Ķurbes evaņģēliski luteriskā draudze dibināta 1993. gadā kā misijas draudze. 1997. gadā Tiņģeres pilī izveidoja un iesvētīja jauno kapelu, kas ir vietējo ļaužu miera un garīguma osta. Uz dievkalpojumiem katru svētdienu sauc zvans (1894), kuru no saviem rekvizītu krājumiem dāvinājis Jaunais Rīgas teātris.

Adrese: Tiņģere, Īves pagasts, Talsu novads.
Tel.: 29172760 





valgales muiza2.JPG - 942x640 - 142.70 kb VALGALES MUIŽA - remonta dēļ uz laiku slēgts!

Valgales muiža kādreiz sastāvējusi no kungu mājas un saimniecības ēku kompleksa. Muižas ansamblis ir zudis, no nelielā, bet ēku skaita un apjoma ziņā pamatīgā muižas centra saglabājušies atsevišķi objekti, tie pārbūvēti. Katrs pārmaiņu laiks pēdējā simtgadē kaut ko atzinis par nederīgu.

Kungu māju 1927. - 1929. gadā pārbūvēja par Abavas pagasta valdes un tiesas māju, otrajā stāvā - nacionālā romantisma stilā veidota zāle, ko rotā 6 Talsu mākslinieka Žaņa Sūniņa gleznojumi (1934) - latviešu tautas dzīves ainiņas (arājs ar zirgu, meitas pļavā, jaunekļi pieguļā un medībās). Ēkai ir augsta arhitektoniskā un mākslinieciskā vērtība, jo šādi nacionālā romantisma izpausmes veidi samērā reti sastopami Latvijas laukos. Vienlaikus ar Sabiles novada pētniecības kolekcijas izveidošanu (2001) vēsturiskais nams ieguvis jaunu dzīvību.

Adrese: Abavciems, Abavas pagasts, Talsu novads.

 

 


Vandzenes muiza.JPG - 320x179 - 20.11 kb VANDZENES MUIŽA

Vandzenes muižas ansamblis celts 19. gadsimta sākumā ar klasicisma stila iezīmēm un no 1849. gada līdz 1920. gadam piederēja Heikingu dzimtai. 1920. gadā pils pārgāja valsts īpašumā. Muižas ansamblis ir simetrisks apbūves komplekss ar uzsvērtu centrālo asi. Saimniecības ēkas abās pusēs centrālajai celtnei - kungu ēkai (19. gs. sākums) - stipri pārbūvētas.

Muižas apbūvē ietilpst arī brīva plānojuma ainavu parks ar dažādiem eksotisku koku stādījumiem, gleznainu dīķi, kura ūdeņos spoguļojas viena no izteiksmīgākajām saimniecības ēkām - brūzis, kas celts 19. gadsimta otrajā pusē. Uz kungu māju ved taisna, gara grupās stādītu ošu un kļavu aleja, kas kopā ar ēkas baltajām kolonnām pavasarī un rudenī veido krāšņu krāsu kompozīciju. Pils priekšā plešas izcilā Rīgas dārzu arhitekta Andreja Zeidaka projektētais priekšdārzs (1937). Divi pie muižas kungu ēkas vertikāli zemē ierakti lielgabali apliecina čuguna liešanas mākslas tehnikas un artilērijas attīstību 17. gadsimtā. Kopš 1937. gada kungu dzīvojamā ēkā atrodas Vandzenes skola. Interjerā telpas pārbūvētas, piemērojot skolas vajadzībām. Pagrabā saglabājusies krusta velve.

Adrese: Vandzenes skola, Vandzene, Talsu novads.
Tel.: 63225081, 
Vicezu muiza.JPG - 320x240 - 27.90 kb VĪCEŽU MUIŽA

Vīcežu vārds rakstos lasāms jau 1331. gadā lielās un bagātās Stendes muižas teritorijas robežu aprakstā. No 1561. gada muiža piederēja Fišeriem (Von Vischer), to apliecina Talsu evaņģēliski luteriskās baznīcas sienā iemūrētā kaļķakmenī kaltā Fišeru ģimenes piemiņas plāksne ar uzrakstu «Še dus Fišera ģimene no Vīcežiem. Pēdējam no šīs cilts - Evaldam Fridrikam Fišeram, miris 1794. gadā, pateicīgais audžudēls E. S. B. V. Ašenbergs».

Tagadējā muižas dzīvojamā ēka celta 19. gadsimta beigās kā vienkārša vienstāva laukakmens mūra māja ar caurbrauktuvi (tagad aizmūrēta). Zem viena jumta bijusi dzīvojamā daļa un klēts. No baronu godības palikušas klēts durvis ar vecajiem kalumiem, klēts grīda no platiem, gariem dēļiem, senās graudu lādes, labi pagrabi un apvalkdūmenis. Privātīpašums.

Adrese: Vīceži, Lībagu pagasts, Talsu novads.

 


Villa Hochheim.JPG - 320x240 - 17.46 kb «VILLA HOCHHEIM» (BARONU FIRKSU DZĪVOJAMĀ ĒKA TALSOS)

19. gadsimta 2. pusē šeit Nurmuižai piederošo zemesgabalu rentēja Tiguļu dzimta. Kad šo saimniecību 1880. gados īpašumā ieguva Oktes barons Georgs fon Firkss, tika nojauktas Tiguļu - Upseju mājas un to vietā uzcelta lepna dzīvojamā ēka «VILLA HOCHHEIM». Tā būvēta klasicizētā eklektisma formās kā vienstāva garenbūve ar augstu, rustotu cokolstāvu un divslīpju jumtu. 1920. gadu agrārreformā zeme un ēkas Firksiem atsavināja un piešķīra Izglītības ministrijai, lai te ierīkotu valsts vidusskolu. No 1923. gada te atradās Talsu valsts vidusskola, no 1956. līdz 1975. gadam - Talsu 2. astoņgadīgā skola, vēlāk darbojās skolēnu nams, sporta skola.

Abās pils ieejas malās novietoti četri 17. gadsimta lielgabali, tam laikam moderni ieroči.
Ap Firksu muižas dzīvojamo māju stādīts parks. Parkam tik raksturīgo ainavu veido paugurainais reljefs, dīķis un uz pilsētu vērstās skatu perspektīvas. Krāšņas dabas gleznas tapušas kā no vietējām, tā arī no introducētām kokaugu sugām. 1978. gadā parku rekonstruēja pēc I. Skujenieces projekta Intas Metuzāles vadībā. Senajā barona pilsētas rezidencē kopš 1996. gada mājo Talsu novada muzejs un mākslas salons.

Adrese: K. Mīlenbaha iela 19, Talsi, Talsu novads.
Tel.: 63222770, 29102628.
Internetā: http://www.talsumuzejs.lv/
E-pasts: talsu.muzejs@apollo.lv