Teksts no bukleta "Bākas". Bukleta sagatavošanā izmantota A.Popes sniegtā informācija par Latvijas bākām. Izdevējs: Slīteres nacionālais parks.
Pārpublicējot vai savādāk izmantojot šo informāciju un/vai fotogrāfijas citos interneta resursos, izdevumos, mācību materiālos vai citur, obligāta atsauce uz minēto izdevumu!
SLĪTERES BĀKA
Nostāsti par laupītāju Dāvidu, kurš kurinājis maldu ugunis, lai ievilinātu kuģus briesmās, piešķir bākas atrašanās vietai noslēpumainību, tādejādi īpašu pievilcību.
Pirms Slīteres torņa uzcelšanas Zilo kalnu kraujā audzis milzu ozols, kas bijis atzīmēts jūras kartēs; kad ozolā iespēris zibens, tas aizgājis bojā. Vairākus gadsimtus par orientieri kalpojusi dāņu vikingu būvētā Slīteres baznīca. 19.gs. vidū uzcelts tornis, kurš par diennakts bāku kļuvis tikai 1961. gadā. Savas darbības laikā (līdz 1999. gadam) tā ir viena no augstākajām ugunīm visā Baltijas jūras piekrastē (vairāk kā 100 m virs jūras līmeņa). Zilo kalnu krauja noteikusi vēl vienu īpatnību: neviena no Latvijas bākām neatrodas tik tālu - no jūras 5,3 km.
Kopš 2002. gada bākas komplekss ir Slīteres nacionālā parka tūrisma objekts. Tajā izvietota ekspozīcija par jūras bākām Latvijā, Baltijā un pasaulē.
Atrašanās vieta: Slīteres bāka, Dundagas pagasts, Dundagas novads
Tel.: 63286000
E-pasts: slitere@daba.gov.lv
Internetā: www.ziemelkurzeme.lv/iepazisti5.html
KOLKAS BĀKA
Kolkasraga bāku vēsture aizsākas 13.gs., kad šeit kurināti signālugunskuri, lai jūrnieki varētu noteikt pagrieziena punktu starp Irbes šaurumu un Rīgas jūras līci. Rags, no kura sēklis iestiepjas 6 km tālu, vienmēr bijis kuģniecībai bīstams, pie tā izveidojusies kuģu kapsēta ir lielākā Baltijas jūrā.
Te, uz zemūdens kraujas, sastopas
Sur mer ar
Piški mer (lībiešu valodā Lielā jūra un Mazā jūra).
Pirmais bākas koka tornis, kura virsotnē kurināts ugunskurs, minēts 1532. gadā. 16.gs. vidū te bijušas divas bākas, kas veidoja vaduguņu līniju pa sēkļa asi. Pagrieziens bija jāizdara brīdī, kad abu bāku ugunis atradās viena virs otras un šķietami saplūda vienā. 1818. gadā ugunskurus aizstāja ar eļļas lampām - gaisma bija nepārtraukta jeb, kā saka jūrnieki, cieta. Kolkas bāku ekspluatāciju par vairāk kā 3 tūkstošiem sudraba rubļu gadā bija uzņēmies Dundagas muižas īpašnieks Ostensakens.
Krima skara laikā britu jūrnieki izdemolējuši bākas. 1858. gadā torņus remontēja un nostiprināja krastu pie Ziemeļu bākas torņa. Divdesmit gadus vēlāk torni sagāza jūra.
Dienvidu tornī ierīkoja kuģu kustības un ledus novērošanas punktu. Saglabājušies tikai drupu fragmenti.
No 1858. gada kuģniecībai bīstamo Kolkas sēkli iezīmēja arī ar ugunskuģi. Naktī tas raidīja baltu zibšņu uguni. Kuģi vairākkārt apdraudēja peldošais ledus, tāpēc to pārtrauca uzstādīt 1875. gadā.
Kolkas bāka ir vienīgā bāka Latvijā, kas būvēta uz mākslīgi veidotas salas. Tā atrodas jūrā - 5,14 km no vecās bākas drupām. Salu veidoja no laukakmeņiem, ko pieveda laivās vai ragavās no Kurzemes un Igaunijas. Tās būvi uzsāka 1872. gadā, bet gaismu pagaidu bākas tronī iededza 3 gadus vēlāk. Uz salas uzbūvēja dzīvojamo māja apkalpei un uzstādīja no Parīzes atvestu miglas tauri.
Pabeigtā bāka sāka darboties 1884. gadā. Miglas tauri aizstāja ar tvaika sirēnu, 1915. gadā nekustīgo lēcu - ar zibšņu gaismu, bet 1934. gadā par kvēlgaismas avotu kļuva starmetēju lēcas, novietotas uz rotējoša galda. Sešdesmitajos gados bāku atkal modernizēja, savukārt, 1979. gadā bāka sāka darboties automātiski, bez apkalpes.
Atrašanās vieta: pie Kolkasraga, Kolkas pagasts, Dundagas novads
Tel.: 29149105 (Kolkasraga apmeklētāju informācijas centrs)
Internetā: http://www.ziemelkurzeme.lv/iepazisti5.html; http://www.kolka.lv/
MĒRSRAGA BĀKA
Bāka uzbūvēta bīstamā Mērsraga krasta izciļņa jeb raga dēļ. Bāku par savu naudu lika uzbūvēt Rīgas Biržas komiteja, kas bija ieinteresēta savu kravu drošā pārvadāšanā. Pirmās neatkarības gados vienīgi Mērsraga bāka bija ar mainīgu uguni - gaismas signāls 30 sekundes bija redzams balts, pēc tam tikpat ilgi sarkans.
Bāka sāka darboties 1875. gadā. Sešdesmitajos gados uzstādīja sērijveida elektrisko zibšņu aparātu.
Atrašanās vieta: Mērsrags, Rojas novads
E-pasts: mersrags@navigator.lv (Mērsraga pagasta informācijas punkts)
Internetā: www.mersrags.lv/AO.htm