TALSI - DEVIŅU PAKALNU PILSĒTA
Teksts no grāmatas "Talsu pilsēta - Pa deviņ'".
Izdevējs: Talsu rajona tūrisma informācijas centrs, 2008.
Tekstu autori: Inese Vempere un Gita Japiņa.
Pārpublicēšanas gadījumā jābūt atsaucei uz šo grāmatu vai mājas lapu www.talsitourism.lv
Kurš to ir teicis, ka Talsi uz 9 pakalniem dzīvo?
Kurš tos kalnus saskaitījis un tiem nosaukumus devis?
Vai kāds rūķis pačukstējis vai nebēdnis zēns, vai augsti mācīti kungi lēmuši un sprieduši, kas to vairs atminas.
Varbūt tas ir kurzemnieku lepnības gars - dižiem un bagātiem būt, savas pilsētas stāstus un leģendas radot.
Tāpēc labāk vienreiz redzēt, kājām izstaigāt.
Riposim pa bruģētajām ielām un pilsētas kāpņu pakāpieniem žigli uz leju, gausāk pret kalnu un tad no virsotnes ar jaunu sparu atkal lejā.
Riposim no kalna uz kalnu, garām abiem ezeriem, līdz visi deviņu pakalnu stāsti kamolā satīti un deviņas apaļas lietas saskatītas: - „Talsu saulīte" tautas tērpā un ziedu paklājā,
- seno kuršu gredzeni un bronzas kaklariņķi,
- podnieka ripa un dzirnakmens,
- lode baznīcas tornī,
- vainags pilsētas ģerboņa stabā,
- Talsu siera rituļi un sklandrauši,
- mākslinieku palete,
- pūtēju taures,
- un ozolu aplis Talsu augstākajā vietā - Tiguļkalnā.
PILSKALNS - te dzīvo Pilspuik'
Talsu pilskalns ir visa sākums un pilsētas sirds. Tas paceļas 32 m virs Talsu ezera līmeņa. Ar Talsu pilskalnu saistās dažādi
nostāsti un teikas. Kādam tēvam bijuši trīs dēli - Talsis, Telsis un Tāsis... Visi gājuši pasaulē laimi meklēt, Talsis savējo atradis te, uzbūvējis pili, iekopis laukus, mīlējis jaunavu...
9.gadsimtā Talsu pilskalnā dzīvojuši Kurzemes lībieši, viņi šo vietu nosaukuši „
Talusse , kas tulkojumā nozīmē vientuļa lauku māja.
Rakstītajos avotos Talsi
(Talssen) kā vietas apzīmējums pirmo reizi minēti 1231. gadā Romas pāvesta Alnas Balduīna līgumā ar kuršu cilšu vecākajiem.
Talsu pilskalns ir līdz šim plašāk pētītais kuršu nocietinājums Latvijā. Laikā no 1936. - 1938.gadam arheoloģiskajos izrakumos Adolfa Karnupa vadībā tika izpētīta 1/10 daļa no visas pilskalna platības. Atradumi liecināja, ka pilskalns apdzīvots no 10.-14
.gadsimtam un te pastavējusi viena no lielākajam kuršu pilīm ar priekspili un 4 ha lielu senpilsētu. Atrastās 50 ēku atliekas un vairāk kā 4000 senlietas liecina, ka Sentalsu pilī dzīvojuši krietni amatnieki ar augstu amata prasmi. Ļaudis nodarbojušies ar zemkopību, lopkopību, mazāk ar tirdzniecību.
Pilskalnā notikuši un notiek dziesmu svētku koncerti, etnogrāfisko ansambļu sadziedāšanās un sadancošanās, skan pūtēju taures, deg Jāņu ugunskuri un mirdz svētku salūti.Pilsētas svētkos kalna pakājē un Talsu ezerā (vēsturiski saukts arī par Martinelli un Ronnes ezeru) uzplaukst teiksmaini sveču ziedi.
BAZNĪCKALNS - te dzīvo Bazpuik'
Baznīckalns rakstos minēts jau senos laikos kā senču kulta vieta.
Kalna galā jau iztālēm redzama baltā un staltā Talsu evaņģēliski luteriskā baznīca. Lode
torņa galā atgādina par kristietības izplatību visā pasaulē, bet gailis aicina saglabāt modrību un tīru sirdsapziņu.
1567. gadā celtā ēka ir vecākais pilsētas mūra nams ap kuru veidojās miests, vēlāk pilsēta. Līdz 18.gs. vidum ap baznīcu atradās kapsēta, bet laukumā - kauna stabs un soda vieta. Pie baznīcas līdz 20. gs. 30 gadiem notika slavenais piektdienas zivju tirgus.
Stāvo Baznīckalnu ar Lielo ielu 20.gs. sākumā savienoja koka kāpnes. Ir nostāsti, ka no baznīcas pagrabiem gājušas ejas uz pilskalnu un Dzirnavkalnu.
Šajā dievnamā no 1802. gada līdz 1836. gadam par mācītāju kalpojis komponista Ludviga van Bēthovena (
Ludwig van Beethoven) jaunības dienu draugs Kārlis Ferdinands Amenda (
Carl Ferdinand Amenda; 1771 - 1836).
Viena no vecākajām ir Dzirnavu iela, tajā skatienu piesaista bijušais ebreju lūgšanu nams - sinagoga, būvēta 19.gadsimta vidū. Dzirnavu ielā 1 savu bērnību pavadījis aktieris Juris Bartkevičs, bet mūža pēdējos gadus rakstnieks Aleksandrs Pelēcis.
Kalnainais reljefs ietekmēja ielu būvniecību un māju celtniecību. Spilgts piemērs ir A.Bekers namiņs Lielā ielā un 1909./1910.gadā izbūvētais mūris starp Baznīckalnu un Lielo ielu.
Neskaldītais akmeņu bruģis līdz mūsdienām saglabājies Ūdens un Kalēju ielās. Vecpilsētu
joprojām rotā 20.gs. 30. gados pilsētai raksturīgie ūdens pumpji.Kalna ielā 10 jau astoņus gadu desmitus pienu sierā un citos gardumos pārvērš AS „Talsu piensaimnieks". Siers „Talsu ritulis" ir Latvijas vizītkarte!
DZIRNAVKALNS - te dzīvo Dzirpuik'
Dzirnavkalns, agrāk saukts arī Sudmalkalns, atrodas Vilkmuižas ezera dienvidu galā. Šī vieta tiek uzskatīta par seno kuršu kulta vietu, kur Livonijas ordenis 15.gs. sākumā uzcēla mūra pili. Hronikā tā pēdējo reizi minēta 1636. gadā.
19.gs. vidū barons Heikings ordeņa pils vietā uzcēla savu pilsētas namu, apkārt izkopjot parku ar dendroloģiskajiem stādījumiem un celiņiem.
Pirms 1857. gada bagāts ebreju tirgotājs Jeruhmanovs turpat blakus uzbūvēja holandiešu tipa vējdzirnavas, ko vietējie nosauca par Vilkmuižas jeb Velna vējdzirnavām. Vējdzirnavas darbojušās vēl 1. Pasaules kara laikā un nodedzinātas ap 1922. gadu.
No Dzirnavkalna paveras skats uz Vilkmuižas ezeru, tirgus laukumu, 1950. - 1960.g. celto privāto māju rajonu, Talsu ledus halli. Ejot pa Kalna ielas veco bruģi, nonākam Ezeru laukumā, slavenā
Dižmāras tirgus vietā. Te iekārtota piemiņas vieta 1997. gada 28. jūnija Talsu traģēdijas upuriem „Dzīvības aplis, nāves ēnā" (tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs). Jaunieši un
aktīvās atpūtas piekritēji savu drosmi un meistarību var pārbaudīt skeitparkā „9 pakalni".
VILKMUIŽAS KALNS - te dzīvo Vilkpuik'
Vilkmuižas kalns,
Vilkmuižas ezers. Kas to var pateikt, vai ezers kalna vārdā vai kalns ezera vārdā nosaukts. Vilkmuižas kalns, Vilkmuižas ezers. Kas to var pateikt, vai ezers kalna vārdā vai kalns ezera vārdā nosaukts? Vai šeit lielās teiksmu zivis mīt?
Tik zināms, ka ezera austrumu malā vēl 19.gadsimta vidū atradusies baronu Firksu (
Baron von Fircks) dzimtai piederošā Vilkmuiža, bet pretēja pusē, Talsu kroņa muiža.
Vilkmuižas ezers ir tikai 1 km garš, 200 m plats, 3-5m dziļš, tas ir ievērojams kuršu senlietu glabātājs, pazīstams arheologiem tālu ārpus Latvijas. Ezers ir savdabīga seno kuršu ugunskapu apbedījuma vieta 11. - 14.gadsimtā. Ezera austrumu malā atradusies kulta vieta mirušo sadedzināšanai. Sārtā kopā ar mirušo sadega ieroči, darba rīki, rotaslietas, bet ugunskura atliekas iegremdēja ezerā.
Pirmās senlietas ezerā atrada kāds talsinieks 1928.gada ziemā. Meklējot norauto vizuli, viņš ar grābekli pārmeklēja ezera dibenu un ikreiz izvilka kādu bronzas vai dzelzs senlietu. 1934.gada vasarā pirmos zinātniskos pētījumus veica arheologa E.Šturma vadībā un atrada vairāk kā 1000 senlietas. 1936.gadā pētījumus turpināja arheologs H.Riekstiņš, no ezera izceļot 1810 senlietas, bronzas aproces, saktas, kaklariņķus, dzelzs ieročus, zirglietas, jātnieku piederumus. Ar tam var iepazīties Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgā.Talsu novada muzejā aplūkojamas 1953.gada arheoloģiskajos izpētes darbos iegūtās vairāk kā 600 senlietas.
KRIEVRAGKALNS - te dzīvo Ragpuik'
Krievragkalns atrodas Jauntalsu pusē. Savu nosaukumu dabūjis tāpēc, ka te 19.gs. beigās uz Talsu kroņa muižas zemes uzbūvēja pareizticīgo baznīcu un skolas ēkas. Baznīca no Talsu valsts jeb kroņa muižas iegūto zemi sadalīja gabalos un iznomāja saviem cilvēkiem. Draudzes ļaudis bija pareizticībā pārgājušie iedzīvotāji, kuri apbūvēja Krievragkalnu.
Pareizticīgo baznīcas nav, to uzspridzināja 1972. gada rudenī. Skolas ēkas pārbūvētas un tajās mājvietu atradusi Talsu Kristīgā vidusskola.
Starp nelieliem koka un sarkano ķieģeļu namiem paceļas jaunlaiku būves - administratīvais centrs, kas kalpo kā mājvieta Talsu pilsētas domei un Talsu rajona padomei, viesnīca „Talsi", Talsu sporta nams. Kalna pakājē bērnus gaida rotaļu laukums „Talsos iebrauc vilcieniņš."
Netālu, K.Valdemāra ielā 34, majestātiski slejas Talsu baptistu baznīca un ir viena no retajām baznīcām Latvijā ar tik augstu torni. Pretējā ielas pusē no 1960.gada kinomīļus pie sevis aicina kinoteātris „Auseklis."
Talsu autoosta glabā sevī atmiņas par 20.gadsimta pirmo pusi, kad tai kā šaursliežu dzelzceļa stacijai garām no Mazirbes uz Stendi kursēja mazbānītis. Pēdējā Stendes iecirkņa lokomotīve apskatāma Latvijas Lauksaimniecības muzejā Celtnieku ielā 11.
Zvaigžņu iela aizved līdz mūsdienās iecienītai bumbierei „Talsu skaistule", tā ir bijušās Vilhelma Rodes dārzniecības lepnums.Zvaigžņu ielas malā atrodas Heinca-Kupfera ģimenes kapsēta un kapliča - arhitektūras piemineklis. Tā celta laika posmā no 1801.-1806.gadam jaunklasicisma stilā, celtnei ir vienādmalu trīsstūra forma un stūrus rotā kolonnas.
LEČU KALNS - te dzīvo Čupik'
Leču kalns atrodas netālu no Talsu Valsts ģimnāzijas. Zemi, kas kādreiz piederēja Pastendes baronam, 20.gs. sākumā prasmīgi apsaimniekoja Leču māju saimnieks. Leču laukos vienmēr bijusi laba raža, neskatoties uz laika kaprīzēm.
Asaras un asinis kalns pieredzēja 1906. gada novembrī. Lejā pie dīķa ir sešu revolūcijas dalībnieku nošaušanas vieta. 1980. gada rudenī Leču kalnā atklāja pieminekli (tēlniece Olita Nigule) 1905. - 1907. gada revolūcijas atcerei, ar Raiņa dzejas „Talsu tiesa" rindām.
Talsinieki 20.gs. 30. gadu vidū Leču kalnu izvēlējās kā piemiņas vietu Latvijas brīvības cīnītājiem, vēloties uzstādīt Kārļa Zemdegas iecerēto pieminekli „Koklētājs". Varu maiņa un 2.Pasaules karš
ieceri izjauca.
Brīvības, Saules, Stendes un F.Blumbaha ielas krustojumā atrodas Soda priedes stumbra daļa, lieciniece 1906.gada janvāra traģiskajam notikumam, piecu Talsu bruņotās sacelšanās dalībnieku, nošaušanai.
Iepretī Soda priedes vietai redzams Talsu pilsētas ģerboņa stabs - pilsētas deviņu pakalnu, viesmīlības un draudzības simbols.Egļu ielā dvēseli priecē SIA „Kurzemes sēklas" krāšņās augu kolekcijas.
ĶĒNIŅKALNS - te dzīvo Ķēpuik'
Teika stāsta - te apbedīts kuršu ķēniņš, un tauta aiz cieņas cepurēs un priekšautos sanesusi zemi virs valdnieka atdusas vietas.
Ķēniņkalnā 19.gs. beigās ar Latviešu Sadraudzīgās biedrības atbalstu ierīkoja Pilsētas dārzu. Zemi dārza ierīkošanai atvēlēja Patendes barons Hāns. Pilsētas dārzā trīs terasēs ierīkoja gājēju celiņus, solus atpūtai, izbūvēja romantiskas koka
kāpnes ar 122 pakāpieniem, iestādīja košumkrūmus un kokus. Ķeizardārzs vai Pilsētas dārzs, kā to dēvēja pilsētnieki, ātri kļuva par iemīļotu atpūtas un pastaigu vietu. 1958. gadā kalna pakājē izbūvēja Festivāla laukumu, kas vairākus gadu desmitus pulcēja iedzīvotājus uz koncertiem, atpūtas vakariem, deju svētkiem un sporta sacensībām.
Kopš 1996. gada 16. novembra Ķēniņkalnu rotā Kārļa Zemdegas iecerētā skulptūra
"Koklētājs" (tēlnieks Vilnis Titāns), veltīta Latvijas brīvības cīņās kritušajiem.
Par seniem laikiem liecina vecā un jaunā Fabrikas ielas, kādreizējā vilnas fabrika un II Pasaules kara cietums „Moku kambari" (1944 - 1945).
Ķēniņkalna pakājē slejas gandrīz simtgadīga ēka - Talsu tautas nams, kas neilgā laikā
(1910-1912) uzcelts par pašu talsinieku sarūpētajiem līdzekļiem kā Latviešu Sadraudzīgās biedrības nams. Namā atrodas vieta, kur Talsos TIC - Talsu rajona tūrisma informācijas centrs. Pilsētas laukums, kas pulcē Talsu rallija viesus pavasaros, pilsētas svētku viesus jūlijā un Dižmāras tirgotājus augustā, izbūvēts 20.gs. 60. gadu sākumā. Lielās ielas 25 nama fasādi kopš 1996.gada rotā stilizēts etnogrāfiskais ornaments „Talsu saulīte."
TIGUĻU KALNS - te dzīvo Guļpuik'
Tiguļu kalns ir augumā dižākais un pilsētas dzīvi vēro no malas.
Senāk te atradās Tiguļu - Upseju mājas.
Skaista vieta, ko iekāroja un iekārtoja Oktes barons Georgs fon Firks (
Baron von Fircks ) un 1883. - 1885. gados uzcēla savu pilsētas māju „
Villa Hochheim".
Visilgāk (1923.-1956.g.) to izmantoja Talsu Valsts vidusskola un Talsu 2. septiņgadīgā skola (1956.-1975.g.).
No 1996.g. decembra šī ēka ir Talsu novada muzeja mītnes vieta. Plašās parādes kāpņu abās pusēs novietotie 17.gs. lielgabali celtnei piedod majestātiskumu, bet Talsu dendroloģiskais parks rada dabiskumu un mājīgumu.
Ainavu parku veidoja vienlaikus ar ēkas celtniecību, izmantojot pauguraino reljefu, dīķi un skatu uz pilsētu.
Pašreiz 5,8 h platībā apskatāmās vairāk nekā 270 kokaugu sugas papildinājis krūmu un ziedu stādījums „Talsu saulīte", bet pašā augstākajā kalna vietā aug no ozoliem stādīts dubultaplis.
Aiz parka pretī Saules iela, apbūvēta pirms 1. Pasaules kara, un Talsu Romas katoļu baznīca. Nelielo sarkano ķieģeļu māju 1899.gadā Talsu muižniece A.Dzedule novēlēja katoļu draudzei.
Pēc rekonstrukcijas (1999.g., arhitekts V.Liepa) dievnams
ieguvis mūsdienīgu veidolu. Baznīcai piebūvētas grēku nožēlas un Jaunavas Marijas kapelas un tornis (2004), kura trīs zvani mūs ikdienas uzrunā „...Ticība, Cerība, Mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir Mīlestība."
( Pāvila 1.vēst.Korint.13:13)
SAULESKALNS - te dzīvo Espuik' Sauleskalns - Saules mirdzuma, mūzikas skaņu, dziesmu un dejas ritmu atklāsmes vieta! Miervalža Celmiņa himniskā „Talsu mijkrēslis" te skan! „Lecam pa vecam!" kopā ar Talsu rajona pūtēju orķestri „Talsi". Domās te atgriežas Talsu puses mūziķi Linda Leen, Raimonds Tigulis, Jānis Stībelis, Intars Busulis, Rihards Zaļupe... Brīvdabas estrādes izbūves darbi sākās 1960. gadā (arhitekts H.Pļavinskis) ar lielu iedzīvotāju atsaucību, atbalstu. Aizbēra nelielo, aizaugušo dīķi. Tā vietā iebūvēja skatuvi un dekoratīvu plienakmens sienu estrādes aizmugurē, vietas kapnēm un soliem, izveidoja amfiteātri un gājēju celiņus.
20.gs. 80.gados notika estrādes rekonstrukcijas un labiekārtošanas darbi. Lai nokļūtu estrādē, izbūvēja gājēju celiņu no Fabrikas ielas, pāri Saules ielai līdz estrādei. Transporta kustības vajadzībām paplašināja Jaunatnes ielu.
Vasaras sezonā tā ir iemīļota kultūras un atpūtas pasākumu vieta (5000 sēdvietas) Talsu pilsētas, rajona, Latvijas iedzīvotājiem un viesiem. Arī ikgadējas pavasara rallijs "Talsi" te „izņem līkumu".