Fotogrāfijas un teksts: Talsu novada tūrisma informācijas centrs.
Pārpublicēšanas gadījumā jābūt atsaucei uz www.talsitourism.lv
TALSU PAUGURAINES DABAS PARKS
.JPG "Talsu pauguraine (1).JPG - 320x240 - 32.71 kb")
Aizsardzības kategorija: dabas parks, Natura 2000 vieta.
Platība: 3671 ha, tas ietilpst triju Talsu novada pagastu teritorijās - Laidzes, Laucienes un Lībagu.
Dibināšanas gads: 1987, taču pirms tam, kopš 1977. gada tas pastāvēja kā aizsargājamo ainavu apvidus.
Administrācija: Dabas aizsardzības pārvalde. Talsu pauguraines dabas parkā aktīvi darbojas sabiedriskā organizācija ‘'Talsu pauguraines dabas parka atbalsts''.
Apraksts: Dabas parka teritorija ir iezīmīga ar to, ka tās siluets - reljefa pacēlums ar mežiem, saskatāms no galvenajiem ceļiem jau tuvojoties Talsiem. Tieši
.JPG "Talsu pauguraine (2).JPG - 240x320 - 34.95 kb")
paugurainais reljefs ar savām īpatnībām nosaka ainavisko dažādību, turklāt tā vislabāk izteikta atklātajās, pārskatāmajās lauku kultūrainavās. Viens no Ziemeļkurzemes dabas apstākļu ziņā daudzveidīgākajiem apvidiem ar izteikti paugurainu reljefu, vairākiem nelieliem, bet dziļiem ezeriem.
52% no teritorijas aizņem meži (skujkoku un jauktu koku), nereti sastopami introducētu koku stādījumi. Nozīmīgākās dabas vērtības - mozaīktipa ainava, izteiksmīgs reljefs, aizsargājamo augu biotopu, maz pārveidotas, vecas ozolu, egļu un priežu audzes, introducēto sugu - dižskābāržu, baltegļu un duglāziju mežaudzes. Ainaviski izcila teritorija.
Ziemeļkurzemes mazpilsēta Talsi ceļotājam ir pazīstama kā deviņu pakalnu pilsēta, bet
varbūt retais zina, ka tikpat jauka un romantiska ir arī pilsētas apkārtne, kas ietilpst Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē.
Te pāri kalniem un lejām ved līkumoti ceļi, paugurus rotā stalti ozoli un kuplas mežābeles, zaļo egļu sienu ieskauti debesīs raugās ezeru spoguļi ar purvainām piekrastes joslām, pakalnu desmitus klāj pļavas un birzis, veco mežaudžu ieskauti dižojas dižskābāržu, lapegļu, duglāziju un sarkano ozolu simtgadīgi stādījumi.
Talsu pauguraine ceļotāju aicina mirkli pakavēties zaļajā dabas pasaulē, izstaigāt ‘'Skaņu takas'' Mācītājmuižā, ‘'Botānikas taku'' un ‘'Bebru taku'' aiz Krovalku mājām, uzkāpt Ziemeļkurzemes augstākajā virsotnē - Kamparkalnā (
http://www.kamparkalns.lv/), pasapņot Sirdsezera un Sapņezera ūdensrožu ieskautajos krastos, izbaudīt mieru un klusumu ‘'Jāņkalnu'' māju apkārtnē, uzklausīt teikas un nostāstus par seniem un ne tik seniem laikiem.
SKAŅU TAKAS TALSU MĀCĪTĀJMUIŽĀ Atrašanās vieta: Laidzes pagasts, Talsu novads
Tel.: 63223135, 26208929
Apraksts: Skaņu takas Talsu Mācītājmuižā ļauj iepazīt augiem bagātas vietas. Takās izvietotie savdabīgie "Pļavu un muižu arhitektūras" elementi - Lidonis, Meža zirneklis, Spēka aka, Zvanu tornis un citas - lieliski papildina pauguru un mežu ezeru ainavas.
Talsu Mācītājmuižā var Talsu luterāņu draudzes mācītāja, vijolnieka Kārļa Ferdinanda Amendas (1771 - 1836), komponista Ludviga van Bēthovena drauga, atdusas vietu un aplūkot piemiņas istabu Mācītājmuižā. (
Par Mācītājmuižu skat. arī mājas lapas sadaļas "Muižas un pilis" un "Muzeji un kolekcijas".)
Ieejas maksa: 0,50 / 1.00 Ls
FOLKLORAS TAKA "JĀŅKALNI" Atrašanās vieta: "Jāņkalni", Lībagu pagasts, Talsu novads
Tel.: 26096415
Internetā: www.janukalni.lv Apraksts: folkloras taka "Jāņkalni" iepazīstina ar mūsu senču rakstiem, zīmēm un dievībām, kas ir mūsu folkloras mantojums. Folkloras takas (garums: apm. 1,5 km vai 2 stundas) mērķis ir arī iepazīstināšana ar senlatviešu ieražām, folkloru, kā arī tautu dainu izprašana. Piedāvājam iziet Latvijas karti - labirintu ar 19 etnogrāfiskajiem novadiem. Zinošs gids Jums sniegs izsmeļošu stāstījumu un atbildes uz interesējošiem jautājumiem.
Folkloras takā tiek svinēti dažādi rituāli - uguns rituāls, Ūsiņdiena, Līgo svētki, kā arī jauniķu (jaunā pāra) līdzināšanas rituāls, ar ko saistīti daudzi citi rituāli. Grupu apmeklējumus vēlams iepriekš pieteikt.
Ieejas maksa: 1,00 / 2,00 Ls
PASTAIGU TAKAS KAMPARKALNĀ UN VANAGKALNĀ Atrašanās vieta: Lībagu pagasts, Talsu novads
Apraksts: Vanagkalnā (sena senču svētvieta) ir vērts piestāt un palūkoties apkārt! Tas kā atsevišķs, ozoliem, pīlādžiem un lazdām apaudzis paaugstinājums paceļas pār apkārtni un no tā skatam paveras Kamparu māju ieleja un pārējo kalnu: Ozolkalna, Jāņkalna jeb Breņģu kalna, Dāvidkalna un Kamparkalna mežainās muguras.
Ieejas maksa: Vanagkalns - bezmaksas; Kamparkalns - 0.50 / 1.00 Ls (tel. 29518415)
KAMPARKALNA SKATU TORNIS
Atrašanās vieta: netālu no viesu nama "Kamparkalns" ("Dziļlejas", Līgabu pagasts, Talsu novads)
Apraksts: Kamparkalns atrodas 174 m vjl., taču uz tā uzbūvētais tornis ir 28 m augsts. Skatu tornis tika atklāts 2008. gada 16. augustā Talsu pauguraines svētku laikā.
No torņa paveras brīnišķīga ainava. Šeit var vērot un fotografēt gan Talsu pauguraines dabas parka mežainās un pakalnainās ainavas un ezerus, gan arī tālākus pagastus un objektus, kuru atrašanās vietu dabā palīdz saskatīt torņa skatu platformā uzstādītie attēli.
Ieejas maksa: bezmaksas
EIROPAS BIRZS Atrašanās vieta: (no Talsiem Šķēdes virzienā) Laucienes pagasts, Talsu novads
Apraksts: „Eiropas birzs" ir Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvošs koku stādījums, kas izveidots Talsu novada Meža pētīšanas stacijas Šķēdes meža novadā. 2004.gada 1.maijā, kad Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atsaucās Valsts prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas aicinājumam stādīt kociņus Latvijai tik nozīmīgajā dienā, rīkojot "Eiropas birzs" stādīšanas talku, kurā piedalījās Eiropas Savienības valstu diplomāti, Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs, meža nozares pārstāvji, pašvaldību vadītāji, radošās inteliģences pārstāvji, Talsu vidusskolas skolnieki.
"Eiropas birzī" katrai dalībvalstij ir veltīts viens, tai raksturīgākais, koks. Latvijas koks „Eiropas birzī" ir pīlādzis. Par Austrijas nacionālo koku izvēlēta Eiropas lapegle, Beļģijas - parastais osis, Čehijas - ogu īve, Dānijas - Eiropas dižskābardis, Francijas - klinšu ozols, Grieķijas - Grieķijas baltegle, Igaunijas - kārpainais (āra) bērzs, Itālijas - Itālijas priede, Īrijas - Īrijas kadiķis, Kipras - Libānas ciedrs, Lielbritānijas - klinšu ozols, Lietuvas - parastā kļava, Luksemburgas - mājas pīlādzis, Maltas - Aleppo (ezeru) priede, Nīderlandes - Holandes goba, Polijas - parastā (ziemas) liepa, Portugāles - korķa ozols, Slovākijas - parastā goba, Slovēnijas - platlapu (vasaras) liepa, Somijas - parastā priede, Spānijas - akmens ozols, Ungārijas - kailais (Turcijas) ozols, Vācijas - Eiropas dižskābardis, Zviedrijas - kārpainais (āra) bērzs, bet visas Eiropas Savienības kopīgais koks - Eiropas baltegle. Protams, visi Vīnē zaļojošie koki mūsu apstākļos neaug, tādēļ Portugāles korķozolu, Lielbritānijas un Francijas klinšu ozolu Eiropas birzī Šķēdē aizstāj parastie ozoli. Dažādo kokur stādījums kopā veido dabas parku - veltījumu Eiropas vienotībai.
2005.gadā, piedaloties Eiropas Savienības valstu, Latvijas kaimiņvalstu un citu valstu vēstniekiem, kā arī meža nozares valsts un nevalstisko organizāciju vadītājiem "Eiropas birzs" tika paplašināta, iestādot jaunus kokus.
„Eiropas birzs" izveidošana Latvijā turpina 2003. gadā Vīnē sākto tradīciju, kad ministru konferences "Par mežu aizsardzību Eiropā" atklāšanas dienā tika izveidota Eiropas birzs, katrai valstij par godu iestādot noteiktas sugas koku.
„Eiropas birzs" pasākumi notiek gadskārtējo "Meža dienu" ietvaros.
Ieejas maksa: bezmaksas