DABAS TAKAS ROJAS UN LUBES APKĀRTNĒ www.roja.lv http://www.lube.lv/
DABAS TAKA "PŪRCIEMA BALTĀ KĀPA" Atrašanās vieta: Pūrciems, Rojas pagasts, Rojas novads
Tel.: (+371) 63269594
E-pasts: rojatic@inbox.lv Apraksts: dabas taka "Pūrciema Baltā kāpa" (900m) iekārtota Pilsupes krastā, 300-600 m no jūras, kur pirms apmēram 4200 gadiem atradās akmens laikmeta zvejnieku apmetne.
Pūrciema apmetni Rojas pagastā 1934.gada rudenī, veicot ģeoloģiskus pētījumus, atklāja ģeologs S.Burhards. Ap 500 m attālumā no jūras, kāpu smiltīs, viņš atrada vairākas trauku lauskas, smilšakmens galodu, kramu un kaulu fragmentus, un dzintara krelli, kuras nodeva toreizējam Valsts vēsturiskajam muzejam.
1934.gada oktobrī atraduma apstākļus pārbaudīja arheologs E.Šturms, kurš Pilsupes kanāla izskaloto krastu nobrukumos vairākās vietās konstatē apmetnēm raksturīgo kultūrslāni. 1936.gadā šī paša arheologa vadībā te sāka plašākus izrakumus, kuri turpinājās 1938.gadā. Kopumā atsedza septiņas hronoloģiski atšķirīgas mītņu vietas, ieguva lielāku skaitu t.s. Sārnates tipa un ķemmes - bedrīšu keramikas lausku, kā arī atsevišķas auklas keramikas lauskas, uz kurām pamatojoties, apmetne attiecināma uz 3.g.t.p.m.ē. pirmo pusi vai vidu, un tā bijusi apdzīvota līdz 2.g.t.p.m.ē. sākumam. Īpaši atzīmējamas apmetnes C mītnē atrastās trīs mālā veidotās stilizētās cilvēku figūriņas, kuras acīmredzot kalpojušas kāda reliģiska kulta vajadzībām.
Kopš 1993.gada arheoloģes I.Lozes vadībā plašā teritorijā uz austrumiem no Purciema apmetnes F mītnes, Rīgas - Kolkas šosejas abās pusēs atklātas vairākas ķemmes - bedrīšu keramikas kultūrai raksturīgas apmetnes, kuras zinātniskajā literatūrā pazīstamas ar nosaukumu „Ģipkas apmetnes".
Ieejas maksa: bezmaksas
KALTENES DABAS TAKA AR PUTNU VĒROŠANAS TORNI Atrašanās vieta: Kaltene, Rojas pagasts, Rojas novads
Tel.: 63269594
E-pasts: rojatic@inbox.lv Apraksts: izejot aptuveni 800 m garo Kaltenes dabas taku, uzzināsiet daudz interesanta par Latvijā mītošajiem un arī migrējošajiem putniem. Takas posmā ir divas skatu platformas un tornis putnu vērošanai visa gada garumā. Pavasaris un vasaras otrā puse ir labākais laiks, kad apmeklēt Kaltenes dabas taku, taču to ir vērts darīt arī ziemā, ja vien jūra nav aizsalusi. Skatu platformās un tornī izvietoti putnu atpazīšanas "ceļveži", kas ļauj baudīt šo unikālo objektu arī putnu vērošanas iesācējiem.
Ieejas maksa: bezmaksas
DABAS PIEMINEKLIS "KALTENES KALVAS" Atrašanās vieta: Kaltene, Rojas pagasts, Rojas novads
Tel.: 63269594
Apraksts: Aptuveni 1,5 km attālumā no Kaltenes jūrmalas mežā atrodas lieli akmens krāvumi, kas tiek dēvēti par kalvām. Līdzīgi veidojumi nevienā citā Latvijas piekrastē nav sastopami. Dabas pētnieki uzskata, ka šie vaļņveidīgie akmeņu krāvumi, kas vēlāk apauguši ar mežiem, veidojušies pirms vairākiem tūkstošiem gadu, atkāpjoties Baltijas ledus ezeram.
Tomēr vietējiem iedzīvotājiem ir savs nostāsts. Turpat pludmalē sastaptais zvejnieks zina stāstīt:
„Sen senos laikos vells ness' akmeņs' no Zviedrijs' uz Talsim, lai būvēt desmito pakaln', bet darijs' to tik lēn', ka nav paspējs' pa tums'. No rīt' nodziedot vietējam Kaltens' gailim, tas nomet' akmeņs' kur pagadās." Tas, kurai versijai ticēt, lai paliek pašu ceļotāju ziņā. Mūsdienās Kaltenes kalvas ir valsts nozīmes īpaši aizsargājams dabas piemineklis, un 2006. gadā tika ierīkotas speciālas dabas takas šo unikālo veidojumu apskatei. Ceļotāji var izvēlēties īsāku vai garāku pastaigas maršrutu: īsākais takas loks ~800 m, bet garākais - 1,5 km.
Savulaik lielākā kalva - dēvēta par „Velna kalvu" - sniegusies līdz pat koku galotnēm, taču sešdesmitajos - septiņdesmitajos gados tā pilnīgi iznīcināta, iegūstot šķembas ceļu būvei. Mūsdienās palikusi vairs tikai samērā neliela kalvas apakšējā daļa, kuras garums ir ap 300 m, augstums 2 m. Taču pilnībā ir saglabājusies Kārdūžu kalva, kas ir aptuveni 1 km garš, 50 m plats un 1,5 m - 2,5 m augsts, nedaudz līkumains akmeņu veidojums.
Pastāv viedoklis, ka kalvas senatnē bijušas svētvietas, tāpēc par tām līdz pat mūsdienām saglabājies daudz teiku un nostāstu.
Ieejas maksa: bezmaksas
GAR ROJAS UPI Atrašanās vieta: Lubes pagasts, Talsu novads
Tel.: 63269594
Apraksts: Maršruts Rojas upes apkārtnē (8 km): Lubes dzirnavas un krogus ēka - Lūrmaņu avotiņš - Bīlavu Velna laiva - Lūrmaņu atsegumi - Dižkalns.
Lubes dzirnavas celtas 16.gs. beigās, līdz 1918.gadam piederējušas muižai. 1938.gadā dzirnavas nonākušas privātā īpašumā.
Lubes krogus ēka celta 1797.gadā un kopā ar dzirnavām veido vienotu kompleksu. Otrais stāvs piebūvēts 1882.gadā. Padomju gados šeit darbojies veikals, bet tagad atrodas dzīvojamā māja.
Lūrmaņu klintis ir atsegums ar augstumu līdz 6 m, kas veidojies Rojas upes kanjonveida ielejas posmā. Tas ietver arī nišas un avotus. Ģeoloģisks dabas piemineklis.
Dižkalns - savdabīgs ģeoloģisks veidojums, savrups, vairāk kā 10 m augsts kalns Piejūras zemienē. Šeit sākas Rojas upes regulētais posms (10 km), bet ap Dižkalnu aplokās vecupe.
Bīlavu Velna laiva - senkapi (laivveida akmens krāvumi) atrodas Lubes pagastā, ap 300 m uz ziemeļrietumiem no Bīlavu mājām, 15 m no Nogales - Lubes ceļa, tā labajā pusē, t.s. Vidzera mežā.
1863.gadā, kad šeit izrakumus izdarīja Jelgavas mākslinieks un senatnes pētnieks J.Dērings, te atradās divi, viens aiz otra izvietoti, ZR-DA virzienā orientēti no lieliem laukakmeņiem veidoti laivas formas apbedījumi. J. Dērings plašāk pētīja labāk saglabājušos ZR laivu (garums - 15 m, platums - 3,1 m). Izrakumos tika konstatētas 10 -12 no plānām akmens plāksnēm veidotas kameras, kas novietotas cita virs citas trijos līmeņos. To pildījumā atradās ar degušiem cilvēku kauliem, oglītēm un trauku lauskām sajauktas smiltis.
1999.gadā arheologa A.Vaska vadībā veikta DA "laivas" (garums - 15,8 m, platums - 3,1 m) izpēte un rekonstrukcija. Ziemeļkurzemes "Velna laivas" uzskatāmas par skandināvu, domājams, Gotlandes imigrantu, apbedījumu vietām un datējamas ar 1.g.t.p.m.ē. 1.pusi.
Par šo "laivu" apkārtnes iedzīvotāji zinājuši teiku, kura vēsta par to, ka vietējā novada vecākais Vidzers noslēdzis līgumu ar velnu, lai tas aizber ar smiltīm jūras šaurumu starp Sāmsalu un Kolkas ragu. Tādā veidā vācu kuģiem būtu slēgta ieeja jūras līcī un līdz ar to atņemta iespēj piestāt Kurzemes krastā. Lai to izdarītu, velns koka kuģos vedis smiltis, taču naktī, trešā brauciena laikā, to pārsteigusi gaiļa dziesma, un velns aizbēdzis uz elli, bet kuģi pārvērtušies ar akmeņiem. Tādējādi izveidojušās "velna laivas", bet mežs, kurā tās atrodas, ieguvis nosaukumu "Vidzera mežs".