Viens atvaļinājums - divas valstis
 Ventspils pilsētas Dome 2008. gada 20. jūnijā pieņēma lēmumu atbalstīt dalību Latvijas - Igaunijas pārrobežas sadarbības programmas 2.prioritātes „Augstāka pierobežas reģionu konkurētspēja" projektā „Viens atvaļinājums - divas valstis", kura mērķis ir veicināt Igaunijas - Latvijas pārrobežas sadarbību un attīstīt Ziemeļkurzemes konkurētspēju tūrisma jomā. Projekts tika apstiprināts ar Igaunijas - Latvijas pārrobežas sadarbības programmas Uzraudzības komitejas 2009.gada 7.maija lēmumu.
Projektā piedalās arī Kuresāres pilsētas pašvaldība un Talsu novada tūrisma informācijas centrs.
Talsu novada projekta ietvaros plānots:
- piedalīties starptautiskos tūrisma gadatirgos (St.Pēterburgā, Helsinkos, Rīgā, Tallinā un Viļņā)
- izstrādāt Sāmsalas un Ziemeļkurzemes reģionam kopīgus tūrisma maršrutus.
Projekta īstenošanas laiks: 2009.gada 01.jūnijs - 2011.gada 31.maijs.
Noslēgts finansēšanas līgums par projekta "Viens atvaļinājums - divas valstis" īstenošanu
Noslēgts finansēšanas līgums par projekta "Viens atvaļinājums - divas valstis" īstenošanu.
2009. gada 30. decembrī Ventspils pilsētas domes izpilddirektors A. Ābele parakstīja finansēšanas līgumu ar Igaunijas - Latvijas pārrobežas sadarbības programmas Apvienoto tehnisko sekretariātu par Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektu "Viens atvaļinājums - divas valstis" īstenošanu.
Projekta mērķis ir Ziemeļkurzemes un Sāmsalas (Igaunija) pievilcības un konkurētspējas paaugstināšana.
2009.gada 8.decembrī Igaunijas - Latvijas pārrobežas sadarbības programmas Uzraudzības komiteja apstiprināja projekta grozījumus, kuros Ventspils pilsētas dome tika apstiprināta kā vadošais partneris. Projektā piedalās arī Kuresāres pilsētas pašvaldība un Talsu rajona tūrisma informācijas centrs.
Projekta īstenošanas laiks: 2009.gada 1.jūnijs - 2011.gada 31.maijs.
Talsi tūrisma gadatirgū pārsteigs ar pilnīgi jaunu piedāvājumu
 No 5. līdz 7. februārim Rīgā, Ķīpsalā, notiek starptautiskais tūrisma gadatirgus «Balttour 2010». Neskatoties uz finansiālo trūcību, visi Kurzemes tūrisma darba organizatori ir nolēmuši tajā noteikti piedalīties.
Gatavojoties starptautiskajam tūrisma gadatirgum, radošu cilvēku komanda Talsu novada tūrisma informācijas centrā izspēlēja abas Krišjāņu tēmas, pirms tās piedāvāt interesentiem.
- Tā ir vienīgā lielā iespēja citam ar citu aprunāties - Latvijas un ārvalstu tūrisma informācijas centru, aģentūru pārstāvjiem, tūrisma uzņēmējiem, ievākt jaunāko informāciju par iespējām, - komentēja Talsu novada tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Roze. - Ar kaut ko jau ir jāizrādās pašiem, cik ilgi tad ar zaļām kleitām un svītru kodu mēģināsi Talspusei pievērst uzmanību! Bija jāizdomā kaut kas cits.
Šis cits ir Dundagas tūrisma informācijas centra vadītājas Alandas Pūliņas lieliska ideja: abiem dižvīriem, Krišjānim Baronam un Krišjānim Valdemāram, šogad aprit apaļa jubileja. Mēs taču varam izmantot šo savu kultūrvēstures bagātību, izdomājot, kā to piedāvāt kā interesantu, pievilcīgu tūrisma produktu.
Tāpēc sākās nopietns izpētes darbs, kā rezultātā starptautiskajā gadatirgū Talsu novada stendā dižosies pašiem savs Dainu skapis. No tā katrs varēs izvilkt savu tautasdziesmu vai paņemt gabaliņu no kadiķkoka - Krišjāņa Barona spieķis bija no kadiķa; pats sev nopīt prievīti - Dārta Barona ar tautiskām prievītēm sēja vīra savākto tautasdziesmu manuskriptus. Savukārt, atceroties Krišjāņa Valdemāra rosināto jūrniecības attīstību piekrastē un tajā uzbūvētos vairāk nekā 500 buriniekus, ikviens varēs darināt priežu mizas kuģīti un uzvilkt tam buras.Atbilstoši tēmām, daļa darbinieču stendā būs tērpušās tautastērpos, daļa pārtaps jūrniekos. Joprojām ļoti liela palīdze vizuālajā noformēšanā ir māksliniece Antra Auziņa.
Tūrisma centrs, piedaloties Eiropas Savienības fondu programmā, ir saņēmis līdzfinansējumu un viens no izveidojamajiem velomaršrutiem būs «Dižvīr zem Kurzem». Tajā būs stāsts ne tikai par Baronu un Valdemāru, bet par daudziem Kurzemes dižajiem cilvēkiem.
14. maijs Latvijā ir Krišjāņu vārdadiena, un tajā laikā tradicionāli notiek teicējas Almas Makovskas stāstnieku konkurss. Šogad tā tēma būs stāsti par Krišjāņiem.
Inese Roze ir gandarīta, ka mūsu triju novadu tūrisma darba organizatori un tūrisma uzņēmēji, kā vienmēr, ir cieša domubiedru komanda. Novadu reforma to nav izpostījusi.
Gadatirgus neattur ar pārāk augstām ieejas biļešu cenām - pirmajā dienā tā ir četri lati, nākamajās - no diviem līdz trim latiem.
- Ceru, ka pašvaldības izprot, ka tūrisma nozare nepelna pati sev, bet palīdz attīstīties visām pārējām vietējām nozarēm, - uzsvēra I. Roze. - Neskatoties uz grūtībām, pašvaldībām ir jāpalīdz laukos noturēt tūrisma centrus, jo arī tas ir Latvijas nākotnes, uzņēmīgu cilvēku laukos palikšanas jautājums. Tūrisma attīstības valsts aģentūras gada pārskata konferencē pērn Vidzemes augstskolas mācībspēks, vides gids Andris Klepers apstiprināja, ka nepietiek jau tikai ar pliko stāstījumu, iepazīstināšanai ar katru vietu ir jābūt atraktīvai un interesantai. Mums, vecajā Talsu rajonā, ir liela un pieredzējusi vides gidu saime, kas noteikti jāizmanto.
Ilze Kārkluvalka, "Talsu vēstis", 2010. gada 28. janvāris.
Foto: Dainis Kārkluvalks.
Arī tūrismā pašapziņas celšanas laiks
 Nedēļas nogale izstāžu centrā «Ķīpsala» pagāja dažādu valstu ņirboņā - jau piektdien sākās tūrisma izstāde «Balttour 2010», kurā bija pārstāvēti arī mūsu puses tūrisma informācijas centri - Talsu, Rojas, Dundagas, Kolkas, Valdemārpils un Sabiles.
Talsu novada tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Roze atklāja, ka šogad izstādei nebija sagatavoti ļoti daudz informatīvu materiālu, bet vairāk notika tieši darbošanās. Šis ir laiks, kad latviešiem jāceļ sava pašapziņa, to var izdarīt, apzinot dižus cilvēkus savā tautas pagātnē. «Tūrisma jomā situācija ir tāda, kāda tā ir. Labi, ka paspējām izstrādāt sākumu dižvīru maršrutiem - Barons un Valdemārs. Daži jau teic, ka ceļam smagas tēmas. Man liekas, ka tieši šie vīri saistās ar mūsu pusi,» stāstīja I. Roze. Lai atklātu dižvīru paveikto, tūrisma informācijas darbinieki bija pārtapuši jūrniekos un tautumeitās. Noskaņu vēl vairāk radīja Kolkas ansamblis, kas dziedāja un spēlēja kokles. Ikvienam bija iespēja no koku mizām izgatavot savu kuģīti, uzpīt pīnītes, pieiet pie Dainu skapja un atrast kādu tautasdziesmu. Tas īpaši piesaistīja bērnus. «Paskatoties pārējos novadus, Latvija, kā vienmēr, ir interesanta - gan Saldus ar saldumu tūri, gan Ventspils ar Užavas alu, gan Latgale. Protams, salīdzinot ar pagājušo gadu, piedāvājums ir krietni mazāks. Ceļošana nav nepieciešamība, tas ir pats pēdējais, kam atlicina naudiņu. Tomēr, kad pienāk vasara, gribas kaut kur aizbraukt,» sacīja I. Roze. Tāpat viņa atzina, ka svarīgi sadarboties savā starpā. Šogad cilvēki lielāko interesi izrādīja par maršrutiem, kur var braukt ar bērniem un skolēniem. Interese bija arī par amatniekiem - metālkalējiem, rotkaļiem, podniekiem. Patika filma, kas rādīja, kā gatavot buriniekus, dažādus līvu dzīvesstāstus. Lai mūspuses stends izskatītos pievilcīgs, savu roku pielika arī Talsu novada galvenā māksliniece Antra Auziņa. «Katrs mēģina atrast to mazo graudiņu, ar ko viņš atšķiras. Paliekam, kur esam bijuši, - tādā ziņā nekas nemainās. Vajag, ko izrakt ārā. Atradām dižvīrus - tagad visā Latvijā ir vajadzīgas spēcīgas personības. Man bija ļoti interesanti uzzināt, ko Valdemārs ir izdarījis. Nezināju, cik tautasdziesmu Barons ir savācis - 212 996. Ar to ir jālepojas ikvienam latvietim! Ir dižvīri, Dižmāras tirgus. Kurzemnieki pēc dabas ir diži un lieli. Varbūt, ka jauniešiem tie ir veci onkulīši, bet mūsdienās tādus vairs neatradīsim. Vieglā atpūta cilvēkiem jau ir apnikusi. Gribas ko dziļāk, parakt mūsu saknes ārā,» atzina A. Auziņa. Inita Fedko, "Talsu vēstis", 2010. gada 9. februāris.
Foto: no Talsu novada tūrisma informācijas centra arhīva; pie «Dainu skapja» Tukuma tūrisma informācijas centra vadītāja Ingrīda Smuškova (no kreisās), Talsu novada tūrisma informācijas centra direktore Inese Roze un ceļojumu organizatore Sanda Poriņa.
|
|