Talsu novada muzejā: atmiņas no tautiskā laikmeta
Izstāde veltīta nacionālā romantisma ideju izpausmēm, kas kā tautiskais stils visuzskatāmāk izpaudās Latvijas Republikas laika sadzīvē un kuras bija neiztrūkstošas mūsu tautas pastāvēšanas nozīmīgos brīžos:
- jaunlatviešu laikā, 1850. - 1880. gadi;
- pirmās brīvvalsts laikā, 1920.- 1940. gados;
- dziesmotās revolūcijas notikumos 1990. gados.
Šiem periodiem raksturīga sevišķa nacionālās apziņas aktivitāte. Jaunlatviešu laikā, ko dēvē arī par Tautisko laikmetu vai Pirmo tautas atmodu, nacionālā romantisma ideja uzplauka sevišķi spēcīgi. To ietekmēja gan Rietumeiropas nacionālās kustības, gan Krievijas reformas. Mūsu pirmās tautiskās atmodas kustības vadoņi, starp kuriem arī mūsu novadnieki - Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Ansis Lerhis-Puškaitis - bija ideālisti, cilvēki, kam nacionālā ideja bija gluži vai ticība.
Tautas atmodas kustības ietekmē 1870. - 1880. gados izveidojas īpašs nacionālā romantisma strāvojums - tautiskais romantisms, kura būtiskākā iezīme ir laimīgās senatnes slavinājums un ideja par savas tautas brīvību.
Šis laiks aizsāka veidot savas tautas piederības apziņu: „Es esmu latvietis. Mēs esam latvieši". Šī apziņa gan vēl bija visai vāra. Līdz ar nākamo paaudzi, 1890. gados, trūka tautisko ideju paudēju un Pirmās nacionālās atmodas varoņu sētā sēkla saka dīgt līdz ar patstāvīgas Latvijas valsts izveidošanos, uzplaukstot 1930. gados. Tautieši tika aicināti izpaust savu latvisko pārliecību apģērbos, dzīvokļos, mājlietās, spriedumos un ieradumos, nebūt dīki latviskā dzīves un mākslas stila radīšanā. Latviska dzīvošana tiek atzīta kā vienīgais tautas patstāvības saglabāšanas ceļš.
1920. - 1930. gadu dekoratīvajā mākslā latviskā stila meklējumi ir nozīmīgākais virziens. Nacionālā romantisma virziens dekoratīvajā mākslā tiek uzskatīts par vienu no jūgendstila strāvojumiem.
Dedzīgi aizrāvies ar nacionālā romantisma idejām, par vienu no izcilākajiem latviešu lietišķās mākslas un dizaina veidotājiem kļūst Ansis Cīrulis. Viņa centieni tautisku priekšmetu darināšanā lielā mērā veidoja arī tautas gaumi un palīdzēja veidot latvisku māju.
Godā tika celti latviskā gaumē darināti un rotāti grīdas celiņi, galdauti, trauki: „Līdzšinējie stili , lai arī viņi būtu diez cik jauki, mums neder. Mums ir visas dotības latviska stila izveidošanai. Bagāta ir mūsu mantojuma daļa. Mums jāprot to saulē celt!"*
Nacionālā romantisma idejas tautā atkal var izpausties 1990. gados, Trešās atmodas laikā, ko dēvē par Dziesmoto revolūciju. Atkal cieņā ir senatnes daudzinājums. Apģērbus rotā senlatviešu ornamenta - auseklīša formā veidotas nozīmītes, kaklasaišu vietu ieņem rakstainas prievītes.
Šodien nacionālais saduras ar kosmopolītisko, latviskais ar eiropeisko, tradicionālais ar moderno, daba ar industrializētu civilizāciju, īstas vērtības ar surogātvērtībām un jautā: „Vai latviešu nacionālās vērtības iederas un atbilst modernā laikmeta prasībām? Kādai jābūt Latvijai? Vai esmu latvietis?
Teksta autore: Zanda Konošonoka, Talsu novada muzeja direktores vietniece
Izstādes autore: Inese Vempere, Talsu novada muzeja galv. speciāliste vēstures jautājumos
*Bīne J. Latviskā māja//Kurzemes Vārds.-1937.- Nr.32.- 9. febr.- 4. lpp
|