Pavasara asni un māksla. Mākslas dienu atklāšana Talsos 13. aprīlī

13. aprīlī plkst. 14.00 Mākslas dienu atklāšanas pasākums iesāksies ar tradicionālās Talsu novada pašvaldības Žaņa Sūniņa prēmijas vizuālajā mākslā pasniegšanu, ar Talsu mākslinieku darbu izstādes atklāšanu un komponista Mārtiņa Brauna autorkoncertu. Muzeja Izstāžu zālē atklāsim gleznotājas Laimas Eglītes izstādi „Daba” un svinēsim pavasara atnākšanu – kā Laimas 2011. gada  gleznā „Asni”.

Kaut kur saziņas un informācijas ierīcēs bija pamanāms neliels teksts, par to, ka Mākslas dienas Latvijā šogad notiks jau sešdesmito reizi. Tālajā 1959. gadā aizsākās šis mūsu nācijai tik nozīmīgais pasākums, kuru tik daudzi vēl atceras kā kaut ko īpašu, brīvības un romantikas apdvestu: pat rokkoncerti un rokfestivāli,  gada tirgi un mārketi, biennāles un citas jaunlaiku masu saiešanas nav izdzēsušas šīs skaistās atmiņas - tad nu gan tas bija kas vienreizējs! Ja nu vienīgi Dziesmu svētki bija priekšgalā gan toreiz, gan tagad…

Ir vietas Latvijā, kuras vēl spēj “pavilkt” šo ideju (ja ir spējīga organizatoru komanda), piemēram, Valmiera, kas  šai laikā sāk savu Mākslas mēnesi, piesātinot šo laiku ar ne tikai vizuālo mākslu vien. Cēsis visu savu enerģiju izliek arī mēnesi garajā Cēsu Mākslas festivālā katru vasaru, Rēzeknes novadā Lūznavas muižā notiek tradicionālais mākslas pikniks, ir izveidojies izcili rosīgs Daugavpils M. Rotko Mākslas centrs, visos novados notiek pilsētu svētki, kur vieta ierādīta arī vizuālajai mākslai, ir sakārtotas muzeju zāles, atvērtas dažādas galerijas, dibinājušās mākslinieku  nevalstiskās organizācijas, kas dod savu pienesumu mākslas ienākšanai daudzu pilsoņu dzīvē. Vajag tik gribēt!

Arī Kurzemē katrā vietā notiek rosība, kas varbūt līdz šim nav rezultējusies sevišķi vērienīgos un kvalitatīvos notikumos (Kurzemes mākslinieku saietos, kas notiek  ik pa diviem gadiem,  ir iestājusies organizatoriska krīze), nav arī kaut vai vienas cienīgas izstāžu zāles. Bet ir Liepājas dzintars, Jūras vārti Ventspilī, Kuldīgā vasarās darbojas Latvijas Mākslas akadēmijas studenti, mākslinieki rosās visur. Talsi izceļas ar stabilu radošo kodolu (Krūmu mākslas grupa), ar māksliniekiem, kuri tiek aicināti dažādās Latvijas mākslas izstādēs Rīgā, Latvijā un ārzemēs. Talsos laimīgi aizsācies  un turpinās jaunās mākslinieku paaudzes ienākšanas process.  Un katrs jaunais radošais gads iesākas ar vecajām labajām Mākslas dienām – ar izstādi Talsu novada muzejā.

DABA. Laimes Eglītes gleznu izstāde muzejā

Vēl  Mākslas dienas Latvijā rada īslaicīgi sentimentālu uzbudinājumu gan māksliniekiem, gan mākslas cienītājiem, un pie reizes tas ir arī neviltots prieks par pavasara atnākšanu un gaidāmo krāsainības uzplaukumu gan dabā, gan cilvēkos. Tas var būt arī prieks par labu mākslu: šī pavasara reibonī līdz 19. maijam Talsu novada muzejā mums būs iespēja redzēt Laimas Eglītes gleznu izstādi "Daba, kas tiks atklāta 13. aprīlī 14.00 Mākslas dienu pasākuma laikā. Atklāšanā piedalīsies arī mākslas zinātnieks Andrejs Ģērmanis.

Iepriekšējā Laimas Eglītes izstāde Talsos notika tālajā 1986. gadā, arī Mākslas dienu laikā, Talsu tautas nama 2. stāva foajē. Atceros, Laima bija uzaicinājusi sev līdz mākslas zinātnieku Andreju Ģērmani. Domāju, ka daudzi vēl atceras Māras Brašmanes 1970. gadu sākuma melnbalto fotogrāfiju, kur pa Lāčplēša ielu mums pretī nāk jaunie mākslinieki Andrejs Ģērmanis, Eižens Valpēters un Laima Eglīte – tie taču no  kafejnīcas “Kazas” sabiedrības vai Rīgas pantomīmas;  visi padomju cilvēki zināja šo Rīgas brīvo cilvēku vienotnes. Laimas mīma tēls tad bija Rīgas pantomīmas seja, protams, izcilība viņa bija arī savā kustībā un plastikā, kuru ļoti esenciālā veidā viņa vēlāk pārnesa uz savu glezniecību. Laimu interesē ne gluži  katrs cilvēks, bet cilvēki – individualitātes – ar savu ķermeni un kustību, ārējo un iekšējo, ar katra  īpatnību un vienreizīgumu. Arī stils, apģērbs, mode, frizūras, poza, žests; var jau to vispārināt un saukt it kā par mākslas cilvēku vai kādu īpatņu pasauli, kurā dzīvo mākslinieces tēli – mīmi, dejotāji, vīrieši un sievietes, mīlnieki. Taču arī māte un bērns, pasaules problēmas – tas gleznotāju interesē pat ļoti un viņas bildēs var redzēt, ka viņa par to domā. Izstādē būs izstādīti hrestomātiski Laimas 1990. gadu darbi (“Helēna”), kā arī jaunāku laiku darbi, kas kļuvuši krāsaināki, vairāk vispārināti un dekoratīvāki.

Laima Eglīte ir beigusi J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Izstādēs Latvijā un ārzemēs māksliniece piedalās kopš 1969. gada. 2009. gadā notika viņas personālizstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Viņa ir divu radošo savienību – Latvijas Mākslinieku savienības un Kinematogrāfistu savienības - biedre, ir bijusi septiņu animācijas filmu māksliniece studijā “Dauka” (“Abi gali balti, viducis zaļš”, “Kur tu teci, miega pele?” , “Kabata”) un 12 bērnu grāmatu ilustratore (I. Zanderes “Karalis Ezis”, J. Baltvilka “Krūmu krāmu jēra jūra”, Ē. Ādamsona “Tauriņš pār lielceļu”).

Guna Millersone,
Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos



13.04.2019