Senākās liecības par Ārlavas baznīcu
atrodamas jau 1383. gadā. 1665. gadā uzcelta jauna baznīca, 1728.
gadā tā pārbūvēta, 1777. gadā atzīta par sabrukušu. Tagadējo mūra
ēku cēla 1793. gadā, bet pašreizējo izskatu ar gotiskā stila
iezīmēm - gara stiepta vienjoma celtne, poligonāla altārdaļa,
sakristeja un taisnstūrveida zvana tornis ar poligonālu jumta
smaili - tā ieguva 1862./63. gada pārbūvē.
Baznīcas valdzinājums ir tās iekārtā (19. gs.). K. Šēnherta (C.
Schönherr) altārglezna «Kristus apraudāšana» (1908; kopija no J.
Rētermaņa (J. Rötermann) oriģināla). Baznīcas griesti - īpatnējas
segmenta velves, veidotas koka konstrukcijā. Milzīgi liels metāla
kroņlukturis (1893) ar greznu kaltu vijumu. Otra - mazāka, grezna
misiņa lustra ar 4 eņģeļiem, kas pūš tauri, noslēgumā.
Ērģeles (1865), ievērojamā meistara Augusta Martina darbs, ir ļoti
nozīmīgas Latvijas ērģeļbūves vēsturē. Tās pieder pie vecākajiem
saglabātajiem meistara instrumentiem. Ārlavas baznīca pamatoti
uzskatāma par Ziemeļkurzemes lepnumu, jo tā ir lielākā lauku
baznīca. Ap baznīcu - kapi.
57°24'9.716"N 22°34'8.159"E / 57.402699 22.568933
+371 29145305