Pateicoties baznīcas dibinātāja Georga
fon Firksa (Georg von Fircks) un viņa pēcnācēju rūpēm,
Nurmuižas baznīca (1594) visā Ziemeļkurzemē
uzskatāma par izcilāko. Tā ir taisnstūrveida plāna trīsjomu būve ar
poligonālu apsīdu, sakristeju un neogotiskās formās būvētu 47
metrus augstu zvanu torni. Monumentālā celtne 1674.—1687.
gadā ieguva greznu kokā grieztu iekārtu, ko papildina daudzi
gleznojumi. Altāris un kancele liecina par kāda nezināma autora
pilnīgi oriģinālu rokrakstu, kas Latvijā sastopams vienīgi šajā
objektā.
Pie šīs iekārtas komplekta pieder arī pults, efektīgā un dievnamos
reti sastopamā kristāmtrauka pamatne, baznīcēnu soli ar apkalumiem
un ģerboņu gleznojumiem, ērģeļu luktas ar gleznojumiem, biktssols.
Darbojošās ērģeles būvētas 1840. gadā. Ievērību pelna altāra
priekšā novietotā grezna, akmenī kalta kapa plāksne, veltīta Georga
fon Firksa un viņa sievas Annas piemiņai – viens no izcilākajiem
akmens tēlniecības pieminekļiem Latvijā . Pagrabos — Firksu dzimtas
kapenes. Apsīdas daļā vizmo restaurēti sīkrūšu stiklojumi svina
ietvaros — unikāls 17. gadsimta amatniecības piemineklis. Baznīcas
kapsētu ietver no laukakmeņiem mūrēts, apmests un kārniņiem
pārsegts žogs ar vārtu arku.
57°13'41.516"N 22°44'54.485"E / 57.228199 22.748468
+371 26291909