Strazdes pilskalns

Strazdes pilskalns atrodas Strazdes pagastā, ap 1,7 km no Rīgas - Ventspils šosejas, labajā pusē lielceļam, kas pie Strazdes luterāņu baznīcas nogriežas uz Kāķīšiem. Strazdes pilskalns zinātniskajā literatūrā minēts jau 1869.gadā, kad tā aprakstu sniedzis pirmais Kurzemes pilskalnu pētnieks A.Bīlenšteins.  Pilskalns ierīkots savrupā, ap 20 m augstā kalnā. Tā plakums iegarens, 50x35 m liels, ar paaugstinātu ziemeļaustrumu daļu, kas vēl nocietināta ar 2 m augstu valni un grāvi. Kaut gan līdz Pirmajam pasaules karam kalna plakums ticis apstrādāts, tajā vēl vērojams izteikts, sīkas oglītes saturošs kultūrslānis. 1987.gadā pilskalna plakums un ziemeļrietumu nogāze postīta meža izstrādes darbu rezultātā; pašlaik tas stipri aizaudzis ar nozāģēto koku atvasēm un nav pārskatāms. Lai gan arheoloģiskie izrakumi pilskalnā nav veikti, domājams, ka tas ticis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā. 
 
60 m uz dienvidiem Strazdes pilskalnam atrodas Strazdes Baznīckalns - kulta vieta. Tas ir iegarens, ap 20 x 40 m liels un ap 4 m augsts uzkalns, kura abi gali norakti grantī. 1937.gadā arheologa E.Šturmanvadībā šeit, izpētot uzkalna augstāko daļu, atklāja desmit 11.-14.gs. ziedojumu bedres. Tās bija 0,9 - 1,75 m dziļas, izliktas ar kokiem. Bedrēs konstatētas vairāku ugunskuru pēdas un atrasti daļēji deguši zirga, govs, cūkas, aitas, suņa un arī cilvēku kauli, kā arī daži sīki bronzas rotaslietu fragmenti un trauku lauskas. Izteikts uzskats, ka šeit bijusi ciema vai novada svētnīca, kur katrai ģimenei bijusi sava upurbedre. Kaut gan Strazde ietilpst tajā teritorijā, kur vēlā dzelzs laikmeta kultūrā saglabājušās daudzas Baltijas somiem raksturīgas iezīmes, tomēr izrakumi Baznīckalnā rāda, ka vismaz ar 12.-13.gs. šai novadā pārsvarā dzīvojuši kurši.

Pievienotie attēli

Strazdes pagasts, Talsu novads
57°8'13.15"N 22°47'54.049"E

Saistītie punkti