Valgales pilskalns

Valgales pilskalns atrodas Sabiles novadā, ap 1 km ziemeļrietumos no Valgales centra, pie Bandenieku mājām. Tas ierīkots nelielā Valgales upītes zemes ragā, kas no trim pusēm dabīgi norobežots, bet ceturtā (austrumu) puse aizsargāta ar nelielu grāvi un 4 m augstu valni. Pilskalna plakums (35´30 m) stipri slīps uz rietumu pusi. Tā dienvidu un dienvidrietumu daļās vērojami upītes izskaloti nogruvumi, kas aizauguši ar krūmiem. 


Valgales pilskalnu 1866.gadā apzinājis un 1869.gadā tā aprakstu sniedzis pirmais Kurzemes pilskalnu pētnieks A.Bīlenšteins. Jau toreiz pilskalna dienvidrietumu daļu izskalojusi Valgales upīte, un šeit veidojies nobrukums. Pilskalna austrumu un dienvidaustrumu pusē ap 150 m rādiusā, iespējams, atradusies tam atbilstoša apmetnes vieta, par kuru netieši liecina šeit iegūtie senlietu savrupatradumi (šķiļamakmens, bronzas krustadatas u.c.). Neskatoties uz samērā mazo platību, Valgales pilskalns uzlūkojams par senu apkārtējā novada centru. Ar to saistāms 1230.gadā kuršu zemju dalīšanas līgumā minētais ciems "Vasa Galle" vai "Valegalle". 

Par pilskalnu stāsta teika, ka šeit kādreiz atradusies Vecā Sabile, bet krāsmatas (uzkalniņu kapi) ir pilsētiņas nopostīto māju pamati. Kāda cita teika vēsta par to, ka pilskalnā bijis caurums, kurā, striķos iesiets, ielaists kāds vīrs, bet ārā esot izvilkta apdegusi pagale. Pēc tam ielaistā pīle izpeldējusi Valgales upītē. Tad apkārtnes iedzīvotāji sākuši cauruma vietā rakt līdz uzrakuši dzelzs durvis, bet tad vilks ieklupis zirgos. Rakšanu pārtraukuši, bet pa to laiku durvis aizgruvušas. 

50 metrus ziemeļos no pilskalna, paugurā celiņa pretējā pusē atrodas uzkalns, ko vietējie saukuši par Mazvalgales muižas "veco kapu" kalnu. Šeit 20.gs. divdesmitajos gados, kapus rokot, atrasts dzelzs platasmens cirvis un vīts bronzas kaklariņķis. Šie atradumi liecina, ka šeit atradies vēlā dzelzs laikmeta kuršu kapulauks. 

Dienvidaustrumos no pilskalna, Valgales upītes pretējā krastā atrodas pļava, kurā izvietoti vairāk kā 60 akmens krāvumu. Agrāk tos uzskatīja par senkapiem, kaut arī izrakumos tajos neapstrīdamas apbedījumu pazīmes nav konstatētas. 1999.gadā arheologa R. Rituma veiktie pētījumi apstiprināja hipotēzi par to, ka akmens krāvumu izcelsme saistīta ar lauksaimnieciskajām aktivitātēm. No pētītā akmens krāvuma apakšas iegūto ogļu paraugu analīzes liecina, ka akmens krāvums pakāpeniski veidots 3.-7.gs., bet zemes apstrādes aizsākumi šeit attiecas uz 2.g.t.p.m.ē. Minētās senvietas austrumu malā atrodas pagaidām arheoloģiski nepētītais Valgales Baznīcas kalns - kulta vieta. Tas ir 10-15 m augsts, ovāls paugurs, ar 20 x 30 m lielu plakumu, kura dienvidaustrumu daļā izveidojies ap 20 m plats nobrukums. Teika vēsta, ka kalnā bijusi baznīca, kurai sabrūkot tās zvans noripojis no kalna lejā un pēc tam pārvests uz Sabili.

Pievienotie attēli

57°3'53.338"N 22°27'42.808"E