Baznīckalns

Baznīckalns rakstos minēts jau senos laikos kā senču kulta vieta. Kalna galā jau iztālēm redzama baltā un staltā Talsu evaņģēliski luteriskā baznīca. Lode torņa galā atgādina par kristietības izplatību visā pasaulē, bet gailis aicina saglabāt modrību un tīru sirdsapziņu. 1567. gadā celtā ēka ir vecākais pilsētas mūra nams ap kuru veidojās miests, vēlāk pilsēta. Līdz 18.gs. vidum ap baznīcu atradās kapsēta, bet laukumā - kauna stabs un soda vieta. Pie baznīcas līdz 20. gs. trīsdesmitajiem gadiem notika slavenais piektdienas zivju tirgus. Stāvo Baznīckalnu ar Lielo ielu 20. gs. sākumā savienoja koka kāpnes. Ir nostāsti, ka no baznīcas pagrabiem gājušas ejas uz pilskalnu un Dzirnavkalnu. Šajā dievnamā no 1802. gada līdz 1836. gadam par mācītāju kalpojis komponista Ludviga van Bēthovena (Ludwig van Beethoven) jaunības dienu draugs Kārlis Ferdinands Amenda (Carl Ferdinand Amenda; 1771 - 1836). Viena no vecākajām ir Dzirnavu iela, tajā skatienu piesaista bijušais ebreju lūgšanu nams - sinagoga, būvēta 19.gadsimta vidū. Dzirnavu ielā 1 savu bērnību pavadījis aktieris Juris Bartkevičs, bet mūža pēdējos gadus rakstnieks Aleksandrs Pelēcis. Kalnainais reljefs ietekmēja ielu būvniecību un māju celtniecību. Spilgts piemērs ir A. Bekers namiņs Lielā ielā un 1909. /1910. gadā izbūvētais mūris starp Baznīckalnu un Lielo ielu. Neskaldītais akmeņu bruģis līdz mūsdienām saglabājies Ūdens un Kalēju ielās. Vecpilsētu joprojām rotā 20. gs. trīsdesmitajos gados pilsētai raksturīgie ūdens pumpji. Kalna ielā 10 jau astoņus gadu desmitus pienu sierā un citos gardumos pārvērš AS „Talsu piensaimnieks". Siers „Talsu ritulis"  ir Latvijas vizītkarte!

Pievienotie attēli

Atslēgvārdi

Baznīckalns
57°14'42.025"N 22°35'46.633"E

Saistītie punkti