Ar savu spēcīgo nocietinājumu sistēmu
- 7,5 m augsto valni dienvidu pusē, 1 m augstajiem vaļņiem ziemeļu
un austrumu pusēs, kā arī terasēm Talsu pilskalns
kādreiz bijis viens no spēcīgākajiem un lielākajiem (plakums ap 0,4
ha liels) Kurzemes pilskalniem.
Rakstītajos avotos Talsi ("Talse") kā vietas apzīmējums pirmo reizi
minēti 1231.gadā, kad pāvesta vicelegāts Alnas Balduīns slēdza
līgumu ar 12 vārdā nosauktiem Austrumkursas ciemiem ap Ventu un
Abavu, un neapšaubāmi šīs apdzīvotās vietas centrs atradies Talsu
pilskalnā. Līdzās pilskalnam atrodas priekšpils vieta un dienvidos
un austrumos no tā vairāk kā 4 ha liela senpilsētas vieta, kura
diemžēl stipri postīta, būvējot tagadējo Talsu slimnīcu. Šeit
atzīmēsim, ka vēl kādā 1421.gada dokumentā, acīmredzot minēta
senpilsēta pie Talsu pilskalna ("pilsathen to Talsen").
Talsu pilskalns ir līdz šim plašāk pētītais kuršu nocietinājums.
Laikā no 1936.gada līdz 1938.gadam arheoloģiskajos izrakumos
A.Karnupa vadībā šeit tika izpētīta gandrīz desmitā daļa no visa
pilskalna platības. Kopumā ieguva vairāk nekā 4000 senlietu
(neskaitot māla trauku lauskas, dzīvnieku kaulus u.c. masveida
atradumus). Izrakumi liecināja, ka pilskalns apdzīvots no 10.gs.
līdz 14.gs. un tajā izsekojami deviņi apbūves periodi. Jau 10.gs.
pilskalns nocietināts ar blīviem akmeņu klāstiem, virs kuriem
pacēlusies divkārša guļkoku aizsargsiena 2-4 m platā joslā. Gar to
bijušas izvietotas dzīvojamās mājas. Lielas pārbūves pilskalnā
notikušas, sākot ar 11.gs., kad paaugstināti aizsargvaļņi, ar
torņveida izbūvēm nodrošināta ieejas vieta un nostiprināta guļkoku
nocietinājumu līnija. Ēkas šajā laikā izvietotas daudz blīvāk,
konstatētas arī divtelpu celtnes. Šajā laikā ēku stūros atrod arī
kuršiem raksturīgos dzīvnieku (īpaši zirgu) galvaskausu ziedojumus.
Aizsargceltnes, kā arī dzīvojamo ēku sienas (acīmredzot, lai
mazinātu aizdedzināšanas iespējas) bijušas apmestas ar
māliem.
Talsu pilskalna senlietu materiāls devis daudz liecību par augsto
tā iemītnieku amatniecības līmeni, zemkopību, lopkopību, mazāk
liecību par tirdzniecību. Spriežot pēc tā, ka līdz 11.gs. senlietu
materiālā dominē Baltijas somiem raksturīgās formas, domājams, ka
līdz tam laikam pilskalnu apdzīvojuši Kurzemes lībiešu senči. Par
to liecina arī kāds 1898.gadā pilskalna pakājē atrasts bagātas
lībiešu sievietes apbedījums ar šādām senlietām: uz krūtīm divas
rotadatas ar važturos iekārtu trīskārtīgu važiņu rotu ar
piekariņiem, uz rokām divas 13 viju spirālaproces un divi
spirālgredzeni. Tuvumā atrastas piecas stikla kreļļu virknes,
vairākas bronzas spirālītes un ar bronzas skārdu apkalta dunča
maksts.
1992.-1993.gadā arheologa J. Asara vadībā notika pārbaudes izrakumi
arī senpilsētas teritorijā, kur vietām konstatēts līdz 1,7 m biezs
kultūrslānis. Tika atsegtas divu dažādu apdzīvotības posmu guļbūves
celtņu fragmentu paliekas, no kurām vienā, iespējams, atradusies
rotkaļa darbnīca. Izrakumos atrastās senlietas pārsvarā saistītas
ar sadzīvi un amatniecību (naži, īleni, slīmesti, kaula adatas,
dažādi bronzas atgriezumi), mazāk - rotaslietu un ieroču. Spriežot
pēc atradumiem, senpilsēta pilskalna pakājē sākusi veidoties ne
agrāk kā 11./12.gs. mijā - laikā, kad šajā novadā jau sāk dominēt
kurši, un bijusi apdzīvota vismaz līdz 15.gs.
Saistītie punkti
- Aktīvās atpūtas centrs „Pakalnu pogas”
- Ciparnīca, Tals' keramik'
- Dzirnavkalns
- Dzīvības aplis, nāves ēna
- Elitas Blumbahas "Galerija Art" A. Bekers namiņā
- Interaktīva ekskursija "Talsi ar omu un mugursomu"
- Kafejnīca "Piena sēta"
- Baznīckalns
- Kājāmgājēju maršruti Talsu pilsētā
- Vilkmuižas ezers
- Vilkmuižas kalns
- Leču kalns
- Talsi
- Ķēniņkalns