Talsu pilsētas ģerbonis

Talsi pilsētas tiesības ieguva 1917. gada 15. aprīlī. 1923. gadā Saeima pieņēma likumu „Par pašvaldības iestāžu ģerboņiem”, kurā noteica, ka katrai pilsētai jābūt ģerbonim. „Talsu Apriņķa Vēstneša” 1922. gada 8. decembra numurā vēstīts, ka Talsu pilsētas domes 6. decembra sēdē apstiprināts pilsētas ģerboņa zīmējums, kurā attēlota senču pils Talsu pilskalnā, saulei lecot. Sēdē nolemts lūgt attiecīgu apstiprinājumu ģerboņa lietošanai pilsētas valdes zīmogā. Tomēr to neapstirpināja, jo Saldus pilsētai tolaik jau bija apstirtpināts ļoti līdzīgs ģerbonis. Talsu ģerboņa skice tapusi pēc Arhitektūras fakultātes studenta K. Šprunka diplomprojekta, bet kokā to atveidojis galdnieks M. Penka. Jaunekļa paceltā roka ar zaļu vainagu virs Talsu pakalniem sagaida katru pilsētas ciemiņu, simbolizējot talsinieku viesmīlību. 1925. gada 31. oktobrī Valsts prezidents Jānis Čakste apstiprināja Talsu pilsētas ģerboni ar šādu aprakstu – zelta laukā zaļš kalns, no kura pacelta roka ar zaļu vainagu. Domājams, 1936. gadā uz toreizējās pilsētas robežas, tagadējo II Pasaules karā kritušo kapu vietā, tika uzstādīts kokā izgriezts Talsu pilsētas ģerbonis. Pēc II Pasaules kara, kad izveidoja karā kritušo kareivju atdusas vietu, statni ar pilsētas ģerboni pārvietoja uz F. Blumbaha un Stendes ielas stūra, tagadējā vietā. Pēckara gados šajā vietā pilsētas ģerbonis ir veidots no jauna, un labiekārtota apkārtne. 197. gada jūnijā kokā atveidoto ģerboni (tagad tas atrodas Talsu novada muzejā), aizstāja ar metālā darinātu. 1997. gada 21. novembrī Valsts prezidents G. Ulmanis apstiprināja atjaunoto Talsu pilsētas ģerboni – zelta laukā zaļš kalns, no kura pacelta roka ar zaļu vainagu.

2008. gadā apstirpināts arī Talsu pilsētas karogs. Tā centrā ir attēlots Talsu pilsētas ģerbonis, bet fona deviņu pakalnu tumšo zaļumu horizontāli šķērso Kurzemi simbolizējoša sarkana josla. 

Pievienotie attēli

Stendes un F. Blumbaha ielas krustojums, Talsi, Talsu novads
57°14'16.865"N 22°35'38.195"E

Saistītie punkti